junkurs
junkurs -a, v.; vēst.
1.Muižnieks (Prūsijā).
PiemēriFronte ar ierakumu joslām apjoza Rīgu, bet 1917. gada augustā jaunvācu junkuru zābaki klaudzēja pilsētas ielās.
2.Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriJunkuri no oficieru skolas bij vēl slikti šāvēji, bet par to uzticami [caram] līdz pēdējam...
Stabili vārdu savienojumiPeļu junkurs.
Avoti: 4. sējums