junkurs
junkurs -a, v.; vēst.
1.Muižnieks (Prūsijā).
PiemēriFronte ar ierakumu joslām apjoza Rīgu, bet 1917. gada augustā jaunvācu junkuru zābaki klaudzēja pilsētas ielās.
- Fronte ar ierakumu joslām apjoza Rīgu, bet 1917. gada augustā jaunvācu junkuru zābaki klaudzēja pilsētas ielās.
- ..jāparada [luga] gan leģendāro 1919. gada varoņu bezgalīgā mīlestība pret tautu, gan nacionālistu pārdošanās prūšu junkuriem..
- ..bijušo junkuru muižu vietā [Vācijas Demokrātiskajā Republikā] noorganizēja tautas muižas, gandrīz visi zemnieki kooperējās.
2.Karaskolas audzēknis (pirmsrevolūcijas Krievijā).
PiemēriJunkuri no oficieru skolas bij vēl slikti šāvēji, bet par to uzticami [caram] līdz pēdējam...
- Junkuri no oficieru skolas bij vēl slikti šāvēji, bet par to uzticami [caram] līdz pēdējam...
- Arī pilsētā sākās dumpis, kurā piedalījās junkuri un citi kontrrevolucionāri elementi.
Stabili vārdu savienojumiPeļu junkurs.
- Peļu junkurs — hum. Kaķis.
Avoti: 4. sējums