Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
veidzeme
veidzeme -es, s.; tehn.
Dabisku vai sintētisku materiālu (piemēram, kvarca smilšu, saistvielu, grafīta) maisījums liešanas veidņu izgatavošanai.
PiemēriBlietēt veidzemi.
  • Blietēt veidzemi.
  • Pie lietuves ceha divi līdz vidum kaili, muskuļaini puiši lāpstoja veidzemi.
  • Gaidīdams brīdi, kad tēls beidzot izkūņosies no formu žņaugiem, sagatavju čaulām un veidzemes aplipumiem, Imants [tēlnieks] nervozēja kā nekad.
Avoti: 8. sējums