paldies
paldies [palˈdies] izsauk.
1.Lieto, lai izteiktu pateicību.
Piemēri«Tu vari kādu laiku padzīvot pie manis jūrmalā,» Olga teica. «Mums telpas pietiks.» «Paldies, Oļuk...» Edīte palūkojās draudzenē pateicīgu skatienu.
- «Tu vari kādu laiku padzīvot pie manis jūrmalā,» Olga teica. «Mums telpas pietiks.» «Paldies, Oļuk...» Edīte palūkojās draudzenē pateicīgu skatienu.
- «Es atnesīšu tev lilijas no sava dārza.» - «Paldies, Ines.»
- «Paldies, brāl,» kad siens bija novietots, teica Kaspars. «Tāda manta mums šobrīd vairāk nekā maize. Paldies.»
2.lietv. noz. Pateicība.
PiemēriLiena pameta viņam tādu skatienu, kas bij vairāk vērts nekā paldies.
- Liena pameta viņam tādu skatienu, kas bij vairāk vērts nekā paldies.
- Piedod, [vecmāmin] labā, šo vēlo paldies, Kad es pati jau gadu sarāta, - Ilgi jāiet, lai beidzot saprastu, Kam un cik īsti Esam parādā.
Stabili vārdu savienojumiLiels (arī lielais) paldies!
- Liels (arī lielais) paldies! — Teiciens, ar ko apliecina dziļu pateicību.
- Paldies (mīļam) dievam (arī dieviņam) idioma — sar. Saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
- Par pliku (arī tukšu) paldies idioma — sar. Bez atlīdzības.
Avoti: 6-1. sējums