Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
terigēns
terigēns -ais; s. -a, -ā; ģeol.
Tāds, kas veidojas no sauszemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem.
PiemēriTerigēnie nogulumi.
  • Terigēnie nogulumi.
  • Pēc Narvas jūras atkāpšanās Zemes garoza turpināja iegrimt, tāpēc rajona zemākajās daļās tika sanests terigēnais drupu materiāls, kas veidoja smiltis un smilšakmeņus Tartu svītā.
Avoti: 7-2. sējums