sarāt
sarāt -rāju, -rāj, -rāj, pag. -rāju; trans.
Izteikt, parasti stingru, rājienu. Sabārt.
PiemēriViens otrs mums [zēniem] uzbļāva kādu skaļāku vārdu vai sarāja mūs, lai nekuļoties pa ūdeni un neložņājot pa būvi.
- Viens otrs mums [zēniem] uzbļāva kādu skaļāku vārdu vai sarāja mūs, lai nekuļoties pa ūdeni un neložņājot pa būvi.
- Marta viņu [slimnieku] no tiesas sarāja: «Kas tā par valodu! Tā nedrīkst runāt.. Kamēr elpa krūtīs un acīs gaisma, jādomā un jārunā par dzīvošanu.»
- Ir jāprot bērnus gan sarāt, gan uzslavēt, ja viņi to pelnījuši..
Avoti: 7-1. sējums