tenterēt
tenterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
PiemēriKrists soļo pa priekšu ar plato nastu jostu pār plecu. Es salīcis tenterēju tam pakaļ. Smagā nasta mani vilktin velk pie zemes.
- Krists soļo pa priekšu ar plato nastu jostu pār plecu. Es salīcis tenterēju tam pakaļ. Smagā nasta mani vilktin velk pie zemes.
- ..Bambāns pie katra soļa saviebjas un tenterē pēdējais. Pēc atpūtas kāja sāp vēl negantāk.
- Raudams Rudīti līdzi, sāku skriet. Skrēju taisni projām pa ietvi. Skrēju, cik jaudāju. Aiz muguras elsdams tenterēja skuķis. Brīnums, kā viņa nenokrita vai neizmežģīja kājas.
Avoti: 7-2. sējums