tenteru
tenteru ģen., nelok.; sar.
Savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
PiemēriViņš [slimnieks] uzslējās un, turēdamies pie sienām, tenteru tenteriem klumburēja uz durvīm.
- Viņš [slimnieks] uzslējās un, turēdamies pie sienām, tenteru tenteriem klumburēja uz durvīm.
- Nopakaļus kūņojas Bobis tenteru tenteriem. Vēl glups, neprot staigāt, kā sunim pienākas, mācāms.
Avoti: 7-2. sējums