Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tenteru
tenteru ģen., nelok.; sar.
Savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
PiemēriViņš [slimnieks] uzslējās un, turēdamies pie sienām, tenteru tenteriem klumburēja uz durvīm.
Avoti: 7-2. sējums