tenteriem
tenteriem apst.; sar.
Parasti savienojumā «tenteru tenteriem»: neveiklā, nevienmērīgā gaitā, virzībā.
Piemēri..ķēvīte vienā stiepienā drāzās uz šķūņa durvīm, mani tenteru tenteriem raudama līdzi..
- ..ķēvīte vienā stiepienā drāzās uz šķūņa durvīm, mani tenteru tenteriem raudama līdzi..
- ..durvis pēkšņi atvērās, kāda milzīga roka viņu nogrāba aiz apkakles un tenteru tenteriem ierāva istabā.
- Viņš [slimnieks] uzslējās un, turēdamies pie sienām, tenteru tenteriem klumburēja uz durvīm.
Avoti: 7-2. sējums