Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tenterēt
tenterēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet, skriet.
PiemēriKrists soļo pa priekšu ar plato nastu jostu pār plecu. Es salīcis tenterēju tam pakaļ. Smagā nasta mani vilktin velk pie zemes.
Avoti: 7-2. sējums