Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
garkāte
garkāte -es, dsk. ģen. -tu, s.
Izkapts ar garu kātu.
Piemēri..visu dienu viens pats viņš bija pļāvis ar garkāti liesās smilgas, skābenes un baltās puķes.
Avoti: 3. sējums