garkaklis
garkaklis -ļa, v.
garkakle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Tas (tāds), kam ir garš kakls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriGarkakle zoss.
1.1.Par traukiem.
PiemēriBet viscienīgākās [pudeles] ir.. vīnu garkakles..
2.v. Meža pīlei līdzīgs pīļu dzimtas putns ar garu kaklu un smailu asti.
PiemēriGarkakļu ligzdošanas vietas.
Avoti: 3. sējums