garīgs
garīgs -ais; s. -a, -ā
garīgi apst.
1.Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam. Arī psihisks.
PiemēriGarīgā dzīve.
Stabili vārdu savienojumiGarīga (arī gara) barība. Garīga slimība.
2.Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
PiemēriGarīgā mūzika.
Stabili vārdu savienojumiGarīgais tēvs.
Avoti: 3. sējums