garīgs
garīgs -ais; s. -a, -ā
garīgi apst.
1.Saistīts ar (cilvēka) psihi, intelektu, raksturīgs psihei, intelektam. Arī psihisks.
PiemēriGarīgā dzīve.
- Garīgā dzīve.
- Garīgās intereses.
- Fiziskais un garīgais darbs.
- Garīgi bagāts cilvēks.
- Varbūt paši tēli, kuri jau sākuši dzīvot rakstnieka garīgajā pasaulē, palīdz atrast arī šo māksliniecisko veidojumu.
- ..arhitektūra ir ne tikai tautas materiālās, bet arī garīgās kultūras sastāvdaļa.
- Pusstundas laikā Mansfilds bija noskaidrojis salu dēla garīgo apvārsni un ieguvis pareizu priekšstatu par viņa zināšanām, sadzīves izpratni un lielo apdāvinātību.
- Daiļliteratūra kā mākslas nozare atveido cilvēka garīgo seju.
- Senās mākslas pieminekļu pētniecība ir vienīgais ceļš, kā iepazīt laikmeta garīgo seju..
- ..grāmatā.. rakstnieks asprātīgās un spraigās situācijās izsmej katoļu garīdznieku sēto garīgo tumsonību..
- Franču ārsti.. konstatējuši, ka vienveidīgo dzīvojamo rajonu iemītnieki jūtas diskomfortabli, ka te ievērojami aktivizējas garīgās slimības un psihes novirzes no normas.
Stabili vārdu savienojumiGarīga (arī gara) barība. Garīga slimība.
- Garīga (arī gara) barība idioma — sar. Daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.
- Garīga slimība — Psihiska slimība.
- Garīgā (arī gara) tumsa (arī tumsība, tumsonība) — Zināšanu trūkums, aprobežotība.
- Garīgā seja — 1. Cilvēka būtība.2. Garīgā kultūra.
2.Saistīts ar reliģiju, tai raksturīgs.
PiemēriGarīgā mūzika.
- Garīgā mūzika.
- Mācītājs par piecdesmit rubļiem turēja skaistu un svinīgu bēru runu, Baznīcas dziedātāji nodziedāja skaistas sēru dziesmas. Tā garīgā ceremonija beidzās.
- ..Vēliņš sāka pātarus - dziedāja garīgas dziesmas un turēja patētiskas runas..
- 17. gadsimtā Itālijā jau sāk nošķirties trīs āriju veidi. Pirmkārt - kamerārija, operu ārija un garīga jeb baznīcas ārija.., ko izpilda dievkalpojuma laikā.
- ..mājiņā ieradās baznīckunga sūtne Veronika... «Atnāc pie garīgā tēva!» viņa aicināja linkopi.
Stabili vārdu savienojumiGarīgais tēvs.
- Garīgais tēvs — Garīdznieks.
Avoti: 3. sējums