gārguļot
gārguļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni. Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriKāsēdams un gārguļodams sāka ģērbties.
- Kāsēdams un gārguļodams sāka ģērbties.
- Pieliekot ausi pie mazās krūtīm, Līze klausījās, kā tur pēc klepus vēl gārguļo. Tāda burbuļaina elpa bija arī vīramātei mūža pēdējās nedēļās...
Avoti: 3. sējums