Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kumelīte
kumelīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Viengadīgs kurvjziežu dzimtas smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
PiemēriKumelīšu tēja.
  • Kumelīšu tēja.
  • Kultivēt kumelītes.
  • Smaržīgā kumelīte.
  • Kumelīšu ziedkausiņiem ir iegarena forma, bet vidū tukšums.
  • Daudz lielāka nozīme [nekā pelašķiem] ārstniecībā ir kumelītēm.., tās lieto pret iekaisumiem.
  • Uz skapja augšas redzēja ievārījuma burkas un kaltētu kumelīšu saišķi.
Avoti: 4. sējums