cienīgmāte
cienīgmāte -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā).
Piemēri..tur sabrauca visi pagasta lielmaņi. Muižkungs, melderis ar savām cienīgmātēm, skolotājs, kurš nebij precējies..
Avoti: 2. sējums