Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piemirdzēt
piemirdzēt parasti 3. pers., -mirdz, pag. -mirdzēja; trans.
Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
PiemēriLustras piemirdz zāli.
Avoti: 6-2. sējums