bezdievis
bezdievis -vja, v.;
bezdieve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.novec. Cilvēks, kas netic dievam. Arī ateists.
PiemēriBet mācītājs Akots drīzāk bij ar mieru, lai kafija un Valmieras šķiņķis mazliet atdziest, nekā šis bezdievis aiziet nepārliecināts un neatgriezts.
2.sar. Cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas.
PiemēriUz istabu iedama, Līzbete baltām acīm paskatījās tajā mežonī [Bramanī], tajā bezdievī, kas te visu baznīclaiku klabinājās [strādāja] par tīro apgrēcību.
Avoti: 2. sējums