teika
teika -as, s.
Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
PiemēriLatviešu tautas teika.
- Latviešu tautas teika.
- Teika par Dundagas pili.
- Stāstīt teikas.
- Pasakās un teikās brīnum tēlaini ierunājas tautas domas, atziņas, vērojumi, var sacīt - pati tautas dzīve.
- Sena teika stāsta, ka Sjerraleone (tulkojumā «Lauvu kalni») dabūjusi savu nosaukumu no portugāļu jūras braucējiem.
- Latviešu vēsturisko teiku satura daudzveidība ir maz pētīts un apgūts tautas likteņgaitu izziņas avots. Teikās ietverta daudzu paaudžu dzīves pieredze un gudrība.
- sal. Kāps no dzelmju dūņām pils kā teikā..
Avoti: 7-2. sējums