mātīte
mātīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
PiemēriDažreiz caurumā pagadās vēžu mātīte ar apaļiem ikriem zem ļipas. Tās gan tēvs neļauj ķert: ja izķeršot mātes ar ikriem, tad izbeigšoties visi vēži..
- Dažreiz caurumā pagadās vēžu mātīte ar apaļiem ikriem zem ļipas. Tās gan tēvs neļauj ķert: ja izķeršot mātes ar ikriem, tad izbeigšoties visi vēži..
- Vilcene, kas gaida mazuļus, pret vilku izturas ne visai iecietīgi, bet tēviņš visas mātītes iegribas pacietīgi izpilda..
- Ērču tēviņi ir mazāki par mātītēm.
2.vienk. Sieviete. Arī sieva.
Piemēri«Ko tad tu te?» noprasīja Kačai Celmu Ansis, kurš baznīcā bija nogodājis viņu par mātīti un kuram viņa patlaban tiecās garām.
- «Ko tad tu te?» noprasīja Kačai Celmu Ansis, kurš baznīcā bija nogodājis viņu par mātīti un kuram viņa patlaban tiecās garām.
- «Kāpēc pats nav atnācis? Pasaki tu viņam, ka līdz nākamam rudenim lai būtu mātīte mājās!» Pats Sīpola saimnieks arī pameta ar galvu: kas taisnība, tas taisnība, mātīte Sīpolam bij nepieciešami vajadzīga.
Avoti: 5. sējums