meita
meita -as, s.
1.Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
PiemēriVecākā meita.
Stabili vārdu savienojumiMātes meita.
2.Jauna, neprecējusies sieviete.
PiemēriJā, viņa, mana māte, bijusi daiļa meita, un daudzi jaunekļi viņu kārojuši sev par sievu.
Stabili vārdu savienojumiIelas meita (retāk sieviete). Meitas bērns.
2.1.savienojumā ar apzīmētāju; mit. Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
PiemēriMeža meitas sārtiem klaidu matiem Pāri birzīm, pāri pļavām skraidīs..
2.2.sar. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei.
Piemēri«Parunā gan, meit,» Pakalns dzīvi atsaucās. «Tev viņi vairāk klausīs.»
3.neakt. Kalpone (parasti neprecējusies).
PiemēriMuižas meita.
Stabili vārdu savienojumiGada meita. Ganu meita. Istabas meita.
4.poēt. Sieviete — tautas, kolektīva u. tml. locekle.
PiemēriCīņās par Rīgu krita daudzi karavīri, dažādu tautu dēli un meitas.
Stabili vārdu savienojumiMeitas šūna. Tautu meita folkl.
Avoti: 5. sējums