meita
meita -as, s.
1.Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
PiemēriVecākā meita.
- Vecākā meita.
- Vienīgā meita.
- Māsas meita.
- Radu meita.
- Zane un vēl citas Kraupēnu meitas bija jau sen sievas godā, drīzumā mičos arī Māriņu..
- «Onkulim ir meita, agronome Kurzemē,» Kirils pīpē. «Pa reizei atbrauc ar bērniem ciemos..»
- ...tur [ballē] sabrauca visi pagasta lielmaņi. Muižkungs, melderis.. un daudz kuplu un sārtu saimnieku meitu.
- Diženais tēva dēls, Ņem nabaga bārenīti! Bagātā mātes meita Slinka darba darītāja.
Stabili vārdu savienojumiMātes meita.
- Mātes meita — 1. Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.2. Meita, kuras māte vēl ir dzīva.3.folkl. Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita. Mātesmeita.
2.Jauna, neprecējusies sieviete.
PiemēriJā, viņa, mana māte, bijusi daiļa meita, un daudzi jaunekļi viņu kārojuši sev par sievu.
- Jā, viņa, mana māte, bijusi daiļa meita, un daudzi jaunekļi viņu kārojuši sev par sievu.
- Kad viņa [Trīne] vēl dabūs reiz mātes sakrāto pūru, tad tā būs pirmā meita pagastā.
- ..tas bija tālā apkārtnē nedzirdēts gadījums, ka meita bez laulāšanās aiziet pie puiša.
- Olga: Tu saproti - vīrs un sieva jau mēs paliktu tāpat. Vienīgi es aizietu atpakaļ savā meitas uzvārdā..
- ..[Trīne] sargā savu meitas kroni, kā to darījusi Aņus..
- Saka, māsas esot bijušas pārāk izvēlīgas un tamdēļ vecās meitās palikušas..
- Pakalns [students] gāja uz viesnīcu, no vesela ielas meitu bara vairīdamies. Šīs sarkanmatainās, izkrāsotās radības.. uzmācās ar sevišķu neatlaidību.
- Nīca, cik lasāms vecajos rakstos, ir slavena ar saviem meitu medniekiem.
Stabili vārdu savienojumiIelas meita (retāk sieviete). Meitas bērns.
- Ielas meita (retāk sieviete) — Ielasmeita.
- Meitas bērns novec. — Neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- Meitas dienas — Jaunība, laiks, kad vēl nav precējusies.
- Meitas kronis (arī vainags) novec. — Tikums. Arī jaunavība.
- Meitas uzvārds novec. — Sievietes uzvārds pirms laulībām.
- Meitu (arī brunču) mednieks vienk. — Vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- Veca meita sar. — Vecmeita.
2.1.savienojumā ar apzīmētāju; mit. Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
PiemēriMeža meitas sārtiem klaidu matiem Pāri birzīm, pāri pļavām skraidīs..
- Meža meitas sārtiem klaidu matiem Pāri birzīm, pāri pļavām skraidīs..
2.2.sar. Vecāka cilvēka laipna uzruna jaunākai sievietei.
Piemēri«Parunā gan, meit,» Pakalns dzīvi atsaucās. «Tev viņi vairāk klausīs.»
- «Parunā gan, meit,» Pakalns dzīvi atsaucās. «Tev viņi vairāk klausīs.»
3.neakt. Kalpone (parasti neprecējusies).
PiemēriMuižas meita.
- Muižas meita.
- Vasaras meita.
- Lielākie saimnieki parasti paši muižas darbos negāja, bet sūtīja tos pildīt savus līgtos strādniekus - puišus, meitas..
- ..saimniece pie tā paša brauciena gribēja apraudzīties un apklausīties pēc jaunas meitas..
- Kapeiku pie kapeikas liktie [rentnieka] rublīši tika savākti un atdoti par inventāru. Tas nebija visai liels, bet totiesu lielākas bija cerības: no sveša būs jātur tikai puisis un meita..
- «Esmu dzirdējis, ka tavas skolas skolmeistars.. protot saimniecēm un muižas lopu meitām sastīpot labas ķērnes..»
- Liljoms - slaists, karuseļa saucējs - apprec istabas meitu Jūliju.
- ..Rūdolfs.. izlēca no gultas un skrēja uz mazo meitas istabiņu pie Līzītes.
Stabili vārdu savienojumiGada meita. Ganu meita. Istabas meita.
- Gada meita vēst. — Meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- Ganu meita novec. — Gane (parasti pusaudze). Ganumeita.
- Istabas meita novec. — Istabene.
- Lopu meita novec. — Lopkopēja.
- Meitas istaba novec. — Kalpones istaba.
4.poēt. Sieviete – tautas, kolektīva u. tml. locekle.
PiemēriCīņās par Rīgu krita daudzi karavīri, dažādu tautu dēli un meitas.
- Cīņās par Rīgu krita daudzi karavīri, dažādu tautu dēli un meitas.
Stabili vārdu savienojumiMeitas šūna. Tautu meita folkl.
- Meitas šūna idioma — Meitšūna.
- Tautu meita folkl — Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī līgava. Tautiete.
Avoti: 5. sējums