Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
murgains
murgains -ais; s. -a, -ā
murgaini apst.
1.Saistīts ar murgiem (1) — par miegu.
PiemēriVēl iemigu caurā, murgainā nomiedzī..
1.1.Mokošs, nomācošs (par sapni, tā tēliem).
Piemēri..bēru mūzika mani bieži vajājusi murgainos sapņos.
1.2.Tāds, kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim (piemēram, par notikumu). Tāds, kas izraisa mokošu, nomācošu psihisku stāvokli.
PiemēriTas, ko šovakar [Annule] redzējusi vien, vēl nebij tas briesmīgākais, bet murgaini drausmīgās ainās viņai rādījās tās mokas, aiz kurām viņam [tēvam] tā baismīgā rēta un sirmie mati...
2.Neloģisks, arī nepieņemams (par domu, ideju, izteikumu u. tml.).
PiemēriMurgainas domas.
3.med. Saistīts ar murgiem, tiem raksturīgs.
PiemēriSlimnieka murgainā uzvedība un aktivitāte ļauj atšķirt murgus no kolektīvas maldīšanās, māņticības..
Avoti: 5. sējums