Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
murdzīt
murdzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Murcīt.
PiemēriViņi visi mīlēja veco runci, katrs savu laiku bija to murdzījis, tinis drēbītēs, auklējis..
Avoti: 5. sējums