murdēt
murdēt murdu, murdi, murd, pag. murdēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
PiemēriAvots murd.
1.1.pārn. Būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā).
PiemēriTrausla gliemežvāku pasaule - mūžs. Mirkļa gājums. Murdoši pērkona mākoņi kārtu pa kārtai krājas.
2.Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
Piemēri..Ventspils mūzikas skolas skolotāja Kripas dzīvoklī nepārtraukti murdēja cilvēki. Te bija īpašs inteliģences centrs.
2.1.Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
PiemēriLejā iela murdēja dobji, tur drūzmējās asinskāra mežonīga banda..
3.Paklusu, neskaidri runāt.
PiemēriAkas ūdeņi murdēja brūni pelēki - tiem nebija skaidras, atklātas valodas.
3.1.trans.
Piemēri..bet drīz vien garmēļi viņa [Brenča] līksmību izjauca, sākdami to zobot, un viņš palika atkal kā ar ūdeni apliets, murdēja apjucis kaut ko pretī, pietvīka un pazuda.
3.2.Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
PiemēriKaut kur augšā murdēja studentu balsis, bet šeit bija klusums.
Avoti: 5. sējums