Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
munsturēt
munsturēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans.; neakt. Komplektēt kuģa komandu.
Piemēri«Kapteiņa kungs, vai nesāksiet drīz munsturēt «Dzintaram» komandu? Te ir viens,» viņš rādīja uz sevi, «kas varētu iet par matrozi.»
  • «Kapteiņa kungs, vai nesāksiet drīz munsturēt «Dzintaram» komandu? Te ir viens,» viņš rādīja uz sevi, «kas varētu iet par matrozi.»
2.trans.; sar. Gatavot.
3.intrans.; novec. Noturēt militārās apmācības.
PiemēriDaudz ko noskatīties.., kur lielgabalnieki munsturēja.
  • Daudz ko noskatīties.., kur lielgabalnieki munsturēja.
Avoti: 5. sējums