mūrēt
mūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
PiemēriMūrēt māju.
1.1.intrans.
PiemēriMūrnieki mūrēja un pacēlās līdz ar augošo namu arvien augstāk debesīs..
1.2.Veidojot ko, sastiprināt ar javu (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
PiemēriVisu dienu es cilāju siena klēpjus, mūrēju ķieģeļus, sēžu pie stūres un lieku mašīnai izauļot savu nemieru.
1.3.Veidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
PiemēriBezdelīga.. mūrē atklātu ligzdu uz kādas sijas vai citas izbūves, kūtīs un šķūņos.
Avoti: 5. sējums