mūrēt
mūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Sastiprinot kādus materiālus ar javu, lejot vai blietējot kādu masu, veidot (ko).
PiemēriMūrēt māju.
- Mūrēt māju.
- Mūrēt krāsni.
- Mūrēt žogu.
- Mūrēt pagrabu.
- Kūts ir apaļkoku guļbūve ar mazu logu un stiprām divviru durvīm. Augstie pamati mūrēti no plēstiem laukakmeņiem.
- Vispirms par 0,30 metriem vajadzēja palielināt sienu augstumu. Tā kā kūti mūrēja no ķieģeļiem, tas grūtības neradīja.
- ..brigāde, pabeigusi katlu mājas karkasa būvi, tagad.. mūrē starpsienas, kāpņu telpas.
1.1.intrans.
PiemēriMūrnieki mūrēja un pacēlās līdz ar augošo namu arvien augstāk debesīs..
- Mūrnieki mūrēja un pacēlās līdz ar augošo namu arvien augstāk debesīs..
- Tagad Grauds jau bija nikns. «Ko jūs īsti gribat?» - viņš noprasīja. «Pateikt.. ka trīsdesmit piecos darba gados neesmu iemācījies, ka jāmūrē?»
- Viņš prot ne tikai labi mūrēt, bet vajadzības gadījumā arī apmest..
1.2.Veidojot ko, sastiprināt ar javu (piemēram, ķieģeļus, akmeņus).
PiemēriVisu dienu es cilāju siena klēpjus, mūrēju ķieģeļus, sēžu pie stūres un lieku mašīnai izauļot savu nemieru.
- Visu dienu es cilāju siena klēpjus, mūrēju ķieģeļus, sēžu pie stūres un lieku mašīnai izauļot savu nemieru.
1.3.Veidot (ligzdu) no kādas masas (par putniem).
PiemēriBezdelīga.. mūrē atklātu ligzdu uz kādas sijas vai citas izbūves, kūtīs un šķūņos.
- Bezdelīga.. mūrē atklātu ligzdu uz kādas sijas vai citas izbūves, kūtīs un šķūņos.
Avoti: 5. sējums