noķērkt
noķērkt -ķērcu, -ķērc, -ķērc, pag. -ķērcu
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi ķērkt (par dažiem putniem).
PiemēriReizi pa reizei.. noķērca kaija..
2.trans.; sar. Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
PiemēriBeidzot nokusa arī poručiks un noķērca: «Stāt! Izklīst!»
Avoti: 5. sējums