trieciens
trieciens -a, v.
1.fiz. Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
PiemēriMehānisks trieciens.
- Mehānisks trieciens.
- Taisns trieciens.
- Slīps trieciens.
- Elastīgs trieciens.
- Neelastīgs trieciens.
- Hidraulisks trieciens.
- Pašierosmes trieciens.
- Trieciena laiks.
- Trieciena ilgums.
- Speciāls elastīgu sadursmju veids ir centrāls trieciens, kad abu ķermeņu impulsu vektori pirms sadursmes un pēc tās atrodas uz vienas taisnes.
- Pētīta [15. gadsimtā].. ķermeņu sadursme (triecieni)..
2.Vienreizēja paveikta darbība, arī rezultāts → triekt1.
Piemēri..Kaukšķītis pagrāba no galda «Skolas maizi» un iekrāva Dzenim pa aci... Ak tu tētiņ! Acs tūliņ uzpampa, jo trieciens bija tāds, ka aculiecinieki teicās redzējuši apšķīstam dzirksteles.
- ..Kaukšķītis pagrāba no galda «Skolas maizi» un iekrāva Dzenim pa aci... Ak tu tētiņ! Acs tūliņ uzpampa, jo trieciens bija tāds, ka aculiecinieki teicās redzējuši apšķīstam dzirksteles.
- Ceļa locītavas traumas var rasties pēc triecieniem, sasitumiem un belzieniem ceļa locītavā vai tās apvidū..
- Jau pēc stundas brauciena sekoja negants trieciens. Kuģis dabūja tādu sūci, ka tam atlikās vienīgi nogrimt.
- Donats ar precīzu triecienu nocērt vienu galīgi apgrauztu priedīti.
- pārn. Spējš vēja trieciens aizsita man elpu un iemeta tieši acīs milzīgu sauju smalka sniega.
- pārn. Ar spalgu troksni atvērās durvis. Negaidīta viļņa trieciena sviesta, kajītē ieklupa Sabīne.
2.1.pārn. Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
Piemēri..Zemītis bija dabūjis triecienu..: staigāja bez vietas, atlaista no dienesta.
- ..Zemītis bija dabūjis triecienu..: staigāja bez vietas, atlaista no dienesta.
- Misijas likvidēšanu Livingstons pārdzīvoja vēl sāpīgāk nekā savu atsaukšanu. Viņš rakstīja, ka gribētu apsēsties un liet gaužas asaras, tik smags bijis trieciens, tik rūgta neveiksme.
- Es neredzēju viņu nedz nākošajā nedēļā, nedz aiznākošajā. Vispār - nekad vairs. Tas man bija liels trieciens.
- Pirmo jūtamo triecienu Ņūtona klasiskajai fizikai 19. gadsimta 60. gados deva Dž. K. Maksvela radītā elektromagnētiskā lauka teorija..
3.Spēcīga, pēkšņa, parasti kaitīga (fizikālas parādības) iedarbība.
Piemēri..pieskaroties elektriskajam sūknim.., bojā gāja pilsonis M. Strāvas triecienu saņēma arī notikuma vietā piesteigusies cietušā sieva.
- ..pieskaroties elektriskajam sūknim.., bojā gāja pilsonis M. Strāvas triecienu saņēma arī notikuma vietā piesteigusies cietušā sieva.
- Pēc operācijas sirdi ar elektriskās strāvas triecienu atkal iedarbina.
- Spēcīgu skaņas viļņu triecienu rezultātā bungplēvīte visu laiku svārstās ar ļoti lielu amplitūdu. Šī iemesla dēļ tā pakāpeniski zaudē elastību, un cilvēka dzirde notrulinās.
- sal. Kā elektriskās strāvas trieciens izskrēja caur Ģirta ķermeni.
4.mil. Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
PiemēriStratēģisks trieciens.
- Stratēģisks trieciens.
- Aviācijas trieciens.
- Kodolraķešu trieciens.
- Doties triecienā.
- Ieņemt pretinieka pozīcijas triecienā.
- ..iekarotāji, nometuši labsirdības masku, pēkšņā triecienā uzbruka kādai pilsētai, apkāva iedzīvotājus..
- Jau pieci strēlnieku pulki sanākuši trieciena vietai iepretim..
- Uzbrukums sākās ar vidēji spēcīgu artilērijas uguni. Pēc tam strēlnieki cēlās triecienam.
Stabili vārdu savienojumiDot triecienu (arī prettriecienu). Trieciena temps.
- Dot triecienu (arī prettriecienu) idioma — 1. Uzbrukt (arī izdarīt pretuzbrukumu) pretiniekam.2. Ar vārdiem pēkšņi gūt pārsvaru (piemēram, strīdā) un uzvarēt.
- Trieciena temps — Ļoti liels ātrums.
Avoti: 7-2. sējums