Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resgalis1
-ļa, v.
1.Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam). Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
PiemēriPa resgali no zemes bez pakāpšanās ozolā uzrāpties nav iespējams, jo stumbrs rokām nav ne līdz pusei aptverams..
1.1.Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
PiemēriPaukšķot pātagas resgalis dejoja pa Krasta galvu, pleciem, muguru.
Avoti: