Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
resgalis1
resgalis -ļa, v.
1.Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam). Daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
PiemēriPa resgali no zemes bez pakāpšanās ozolā uzrāpties nav iespējams, jo stumbrs rokām nav ne līdz pusei aptverams..
  • Pa resgali no zemes bez pakāpšanās ozolā uzrāpties nav iespējams, jo stumbrs rokām nav ne līdz pusei aptverams..
  • Vissīkstākā koksne ir stumbra resgaļa daļā, apmēram līdz 1 m augstumam no celma.
  • ..smilgu skaras un stiebru resgaļi nepārtraukti kņudina degunu, bāžas mutē vai duras ausīs.
  • Tēvs ar pamatīgu mietu stājas baļķim pie resgaļa..
1.1.Resnākais (kāda, parasti koka, priekšmeta) gals.
PiemēriPaukšķot pātagas resgalis dejoja pa Krasta galvu, pleciem, muguru.
  • Paukšķot pātagas resgalis dejoja pa Krasta galvu, pleciem, muguru.
  • Bomja tievgaļa diametrs maz atšķiras no resgaļa diametra. Bomjus lieto kā sviras, atbalstus vai stutes.
  • Gaitenī dunēja soļi un klaudzēja šauteņu resgaļi.
Avoti: 6-2. sējums