Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resgalis2
resgalis -ļa, v.
resgale -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
Piemēri«Vai tu manis neklausīsi, resgali?» uzbudināts iesaucās tēvs, dusmās paķerdams siksnu.
Avoti: 6-2. sējums