Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resnis
resnis rešņa, v.
resne resnes, dsk. ģen. rešņu, s.
Resns cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriPasažieris.. - izblīduša auguma resnis jaunā brūnas ādas pusmētelī - ierēcās kā lauva.
Avoti: 6-2. sējums