Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resnītis
resnītis -ša, v.
resnīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
PiemēriIzkāpa arī traktorists - smaidīgs, omulīgs resnītis, un visi sagāja ap galdu.
Avoti: 6-2. sējums