resnums
resnums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → resns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStieples resnums.
- Stieples resnums.
- Stieņa resnums.
- ..uz galda sarindoti dēlīši, dažāda resnuma koka irbuļi un drātis.
- Ap karkasu vairākos slāņos saslietas dažāda resnuma kārtis..
- Lielais elksnis, tas te bij vienīgais prāva baļķa resnumā..
- Ar gadiem dižozols arvien vēl pieņēmās resnumā, bet zibens skartā josla palika nedzīva..
2.Vispārināta īpašība → resns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš [kungs] bija ļoti bagāts, neko nestrādāja un bija tā sabarojies, ka no resnuma vai pušu plīsa.
- Viņš [kungs] bija ļoti bagāts, neko nestrādāja un bija tā sabarojies, ka no resnuma vai pušu plīsa.
- Ja pietiktu ar vienu vien vārdu cilvēka noraksturošanai, tad Jānim Liepiņām vispiemērotākais būtu - apaļīgums. Ne resnums, tuklums, bet - apaļīgums.
- Norādītais piedurknes platums jāsalīdzina ar rokas resnumu. Piedurknei jābūt vismaz 3 cm platākai par rokas resnuma mēru.
Avoti: 6-2. sējums