Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resnums
resnums -a, v.
1.Vispārināta īpašība → resns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriStieples resnums.
2.Vispārināta īpašība → resns2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš [kungs] bija ļoti bagāts, neko nestrādāja un bija tā sabarojies, ka no resnuma vai pušu plīsa.
Avoti: 6-2. sējums