resns
resns -ais; s. -a, -ā
resni apst.
1.Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām). Pretstats: tievs.
PiemēriResns zīmulis.
Stabili vārdu savienojumiResnā zarna.
1.1.Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
Piemēri..pašā klajuma vidū žuburoja ozols. Tas bija tik resns, ka pieci vīri, rokās saķērušies, nezin vai varētu to aptvert.
2.Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
PiemēriResns vīrs.
Stabili vārdu savienojumiResna (arī liela) galva.
2.1.Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
PiemēriResns sivēns.
2.2.Tāds, kura ķermeņa šķērsgriezuma laukums ir lielāks nekā citiem īpatņiem attiecīgajā sugā, kārtā u. tml. (parasti par posmkājiem, tārpiem).
PiemēriPažobelēs sašūpojas viltīgi savītie tīkli, pamostas resnie, nekad agrāk netraucētie zirnekļi..
3.sar. Tāds, kam ir zems tembrs (par skaņu).
Piemēri..trīs balsis atņēma sveicienu, un starp tām visskaļāk atdalījās Jaņuka resnā balss.
Avoti: 6-2. sējums