Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
resnulis
resnulis -ļa, v.
resnule -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Resns cilvēks vai dzīvnieks. Resnis.
Piemēri..uzņēmīgais resnulis distanci beidza. Viņa sasniegtais ātrums 22 kilometri stundā. Pēc brauciena [ar velosipēdu] viņš bija kļuvis vieglāks par 12 kilogramiem.
Avoti: 6-2. sējums