bedrīte
bedrīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → bedre.
2.Neliels iedobums (kāda priekšmeta virsmā).
Piemēri..sarūsējušu zāģi pilnīgi notīrīt vairs nav iespējams, jo zem rūsas plankumiem ir radušās bedrītes.
2.1.Neliels iedobums (parasti vaigos, zodā).
Piemēri..no tēva viņš mantojis spītīgo, enerģisko zodu ar nelielu bedrīti vidū..
Avoti: 2. sējums