teikums
teikums -a, v.; val.
Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
PiemēriStāstījuma teikums.
- Stāstījuma teikums.
- Jautājuma teikums.
- Rosinājuma (retāk pamudinājuma) teikums.
- Vēlējuma teikums.
- Izsaukuma teikums.
- Apgalvojuma teikums.
- Nolieguma teikums.
- «Madis reiz teica, ka viņam dzīve esot beigusies pašā sākumā,» Centis stostīdamies izrunā pagaro teikumu un samulst.
- Burti, kas vienmēr dzīvojuši katrs par sevi, sāk acu priekšā lipt vārdos un vārdi virknējas teikumos.
- Ņina dažos teikumos izstāstīja, kas tie par atbraucējiem.
- pārn. Šī vasara Marikas dzīvē ierakstījusi jaunu teikumu - nosvinētas atvadas mācībām.. astoņgadīgajā skolā.
- Bija gramatikas stunda. Vajadzēja nostiprināt zināšanas par saliktiem teikumiem.
Stabili vārdu savienojumiNepilns teikums. Pilns teikums. Salikts teikums.
- Nepilns teikums — Teikums, kurā nav teikuma virslocekļu.
- Pilns teikums — Teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- Salikts teikums — Teikums, kurā ir divas vai vairākas sastāvdaļas (komponenti), kas pēc uzbūves ir līdzīgas vienkāršiem teikumiem.
- Teikuma loceklis — Elementārākā sintaktiskā vienība teikumā (vārds vai vārdu savienojums).
- Teikuma palīgloceklis — Teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem.
- Teikuma priekšmets — Teikuma virsloceklis, kas nosauc runas priekšmetu, kura aktuālu pazīmi izsaka izteicējs.
- Teikuma virsloceklis — Teikuma loceklis, kas veido teikuma gramatiskās uzbūves pamatu.
- Vienkāršs teikums — Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
Avoti: 7-2. sējums