Paplašinātā meklēšana
Meklējam teikums.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
- Apgalvojuma teikums
- Bezpersonas teikums
- Izsaukuma teikums
- Jautājuma teikums
- Negatīvs teikums
- Nepilns teikums
- Nepilns teikums
- Pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums
- Pilns teikums
- Pilns teikums
- Rosinājuma (retāk pamudinājuma) teikums
- Salikts teikums
- Stāstījuma teikums
- Vēlējuma teikums
- Vienkāršs teikums
- Vienkāršs teikums
Atrasts skaidrojumos (149):
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei. Izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- pamats Būtisks, nepieciešams nosacījums (kādam procesam, parādībai). Faktors. Priekšnoteikums.
- kanons Dogma, noteikums, rits, ko ieviesusi un sankcionējusi baznīca.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums. Izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- dulburība Dulburīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar bezjēdzīgu saturu.
- dumjība Dumjam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība. Izteikums ar muļķīgu saturu.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību
- parentēze Iestarpinājums (piemēram, vārds, teikums).
- reference Ieteikums, izziņa par kādas firmas, iestādes, personas maksātspēju (kapitālistiskajās valstīs).
- pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties).
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
- Jautājuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- Pamudinājuma (biežāk rosinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka pamudinājumu.
- Rosinājuma (retāk pamudinājuma) teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka rosinājumu.
- Stāstījuma teikums Īpašas formas teikums, kurā izsaka vispārīgas atziņas, faktu konstatējumus, situācijas tēlojumus.
- limits Īpašs lēmums, pavēle, noteikums, kas nosaka (kā) lielumu, skaitu u. tml.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
- sadomājums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums: izdomājums.
- sagudrojums Īstenībai neatbilstošs, nepatiess apgalvojums, izteikums. Sadomājums.
- pateiciens Izteiciens. Arī izteikums.
- izsacījums Izteikums (1).
- izsacījums Izteikums (2).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina, arī precizē iepriekš teikto.
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos. Arī replika (1).
- atbilde Izteikums (runā), ko izraisa jautājums, kāds cits izteikums, arī darbība.
- atruna Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
- liecība Izteikums par kādu faktu.
- aizliegums Izteikums, ar ko aizliedz.
- Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- Še tev! Izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- aprādījums Izteikums, ar ko pievērš uzmanību kādam faktam.
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst (1). Šāda izteikuma saturs.
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu. Jautājums (1).
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- muļķība Izteikums, doma, uzskats u. tml., kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
- čuksts Izteikums, kas izrunāts čukstus.
- runa Izteikums, ko kāds cilvēks veido ar valodas skaniskajiem līdzekļiem (konkrētos apstākļos, noteiktā sazināšanās nolūkā).
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piemēram, ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- pleonasms Izteikums, kurā izmanto divus vai vairākus pēc nozīmes vienādus vārdus vai vārdu savienojumus.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (piemēram, par savām bēdām, nelaimi, neapmierinošu veselības stāvokli).
- nepieklājība Izteikums, kura saturs aizskar, apvaino. Bezkaunīgs, rupjš izteikums.
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piemēram, cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast. Arī muļķība (2).
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- norma Likuma formulēts noteikums, arī tradicionāli izveidojies noteikums, princips, uzskats, kas regulē cilvēku attiecības sabiedrībā.
- pamats Likumā paredzēts fakts, apstāklis, arī noteikums, dokuments, kas ļauj sākt, arī regulē juridiskas darbības.
- Trešā izslēgtā likums Loģikas likums, pēc kura katrs izteikums ir vai nu patiess, vai aplams.
- kodiens Ļauns darbs, arī izteikums (parasti atriebības nolūkā).
- Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- Zelta vārdi Ļoti pareizs, ļoti labs izteikums, ļoti pareiza, ļoti laba doma.
- Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- Vilka pase Negribēts atbrīvojums, piemēram, no darba, atteikums, saistību pārtraukums.
- pusteikums Nepabeigts, aprauts teikums, izteikums.
- nieks Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums. Arī aplamība, izdomājums.
- mājiens Netieši izteikta doma. Izteikums, kas liek (kādam) noprast, nojaust (ko).
- dzēlība Nicinošs, arī ironisks izteikums.
- Negatīvs teikums Nolieguma teikums.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- regula Noteikums, norma, kas ievērojama kādā sabiedrības darbības nozarē. Arī likums (1).
- norma Noteikums, princips (kā) vislabākā, vismērķtiecīgākā izmantošanai, veikšanai.
- likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.).
- likums Noteikums, rīkojums, norādījums.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- nosacījums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko).
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko). Nosacījums (2).
- iegalvojums Paveikta darbība --> iegalvot (1). Izteikums, vārdi, ar kuriem iegalvo (1).
- aizbildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> aizbildināt, aizbildināties. Izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1). Izteikums, ar kuru ko novēl.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt (5). Izteikums, kas papildina, arī precizē iepriekš teikto. Arī piebilde.
- piemetinājums Paveikta darbība, rezultāts --> piemetināt [2] (1). Īss izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto. Piebildums.
- vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1). Izteikums, ar kuru ko vēl.
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt. Spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- frāze Pēc kāda parauga, shēmas veidots, arī bieži lietots izteikums.
- minējums Pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu).
- kandidatūra Pieteikums, ieteikums, izvirzīšana, arī tiesības, iespēja būt par kandidātu (1). Arī kandidēšana.
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību). Labvēlīgs ieteikums.
- nosacījums Prasība, noteikums, kas ir obligāti jāizpilda, jāievēro.
- nosacījums Prasība, noteikums, kas izriet no kādas vajadzības, nepieciešamības.
- kontradikcija Pretrunīgs spriedums, izteikums. Pretruna, kas neatbilst formālās loģikas likumiem.
- katahrēze Pretrunīgu, nesavienojamu jēdzienu savienojums. Neloģisks izteikums.
- premisa Priekšnoteikums.
- priekšnosacījums Priekšnoteikums.
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- norāde Rezultāts --> norādīt (3). Izteikums, paziņojums par to, kā rīkoties, ko darīt.
- padoms Rosina jums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties.
- frāze Runas vienība, vārdu savienojums (parasti teikums).
- replika Runātāja, parasti īss, izteikums, kurā pausta reakcija uz sarunbiedra runu, darbību, izturēšanos.
- netīrumi Rupjš, aizskarošs vārds, izteikums.
- pirmnoteikums Sākotnējais, arī galvenais noteikums.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- pretruna Stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
- spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
- replika Šāds izteikums (daiļdarba, parasti lugas, kinofilmas scenārija) dialogā. Šāds izteikums, ko tēlotājs runā izrādē, kinofilmā, uzvedumā u. tml.
- atbilde Šāds izteikums rakstveidā.
- replika Šāds izteikums, arī rakstīts teksts apspriedē, diskusijā u. tml.
- frāžains Tāds (izteikums, teksts), kas veidots pēc parauga, shēmas, tāds (izteikums), kas tiek bieži lietots.
- viegls Tāds (piemēram, sacerējums, izteikums), kura saturs, raksturs nav pilnībā izpausts.
- parentētisks Tāds (piemēram, vārds, teikums), kas tekstā ir iestarpināts, arī iekļauts iekavās.
- bezpersonas Tāds (teikums, konstrukcija, vārds), kam nav gramatiskās personas vai kas ir ierobežots personu formu ziņā.
- bezsaikļa Tāds (teikums, konstrukcija), ko veido bez saikļa.
- bezkopas Tāds (teikums), kur nav gramatiskās kopas.
- divkopu Tāds (teikums), kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
- nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai virsloceklis.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
- obligāts Tāds, ko nevar brīvi izvēlēties, ko saista noteikums, tradīcija, norādījums, rīkojums.
- Pieturas punkts Tas (piemēram, fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai.
- pieturpunkts Tas (piemērram fakts, izteikums, atziņa), ko var izmantot par pamatu secinājumam, domas risināšanai, arī noteiktai rīcībai. Pietutas punkts.
- teiciens Tas, ko kāds ir teicis. Izteiciens (2). Arī izteikums (1).
- virziens Tas, piemēram, fakts, izteikums, problēma (kam pievērstas domas, sarunas u. tml.).
- likums Valsts varas augstākā orgāna apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
- nerātnība Vārds, izteikums ar divdomīgu, nepieklājīgu, parupju nozīmi.
- pusčuksts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts pusčukstus.
- šļupsts Vārds, izteikums, kas ir izrunāts šļupstot.
- substrāts Veidojums, vide (dabā), kas ir pamats, nepieciešams priekšnoteikums organismu eksistencei.
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli «lai» ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums. Tāpēc.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli «ka» ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli «ka» ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- spriedelējums Vispārīga, nenoteikta, parasti vāji pamatota, doma, izteikums (par ko), to kopums. Liekvārdīga, bezsaturīga runa, saruna (par ko).
- truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
- zobgalība Zobgalīgs izteikums.
teikums citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV