tik2
tik apst.
1.Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi.
Piemēri..tik drausmīgu smaržu viņš oda pirmoreiz mūžā.
1.1.Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi.
Piemēri«Kādēļ tu sien tik daudz slotu, kaut ļaudis pērk pamaz?» kādu dienu sacīja bākas sargs, nogājis krastā.
2.Savienojumā ar verbu norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
PiemēriKas tagad vairs par perēšanu, kādi tur cāļi līdz rudenim varēja izaugt.. Tik būs, kā visu to olu pērkli izķēzīs...
2.1.Savienojumā «ne tik», parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
PiemēriNo apdrošināšanas biedrības tikpat kā nekas! Sola tikai simt rubļu. Ja sūdzēšot pie tiesas, nedabūšot ne tik.
3.Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
Piemēri..lēnītēm sūcu saldenskābo padzērienu [bērzu sulas], kas likās tik auksts, ka sala zobi..
Stabili vārdu savienojumiPar tik. Tik ko. Tik pat. Tik tikko. Tik vien.
Avoti: 7-2. sējums