tik3
tik vienojuma saiklis; parasti atkārtojumā «tik - tik»; novec.
1.Saista divus vai vairākus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, norādot uz to līdzīgumu.
PiemēriKo nu par grāmatu! Tik drukātu, tik rakstītu lasīja, ka prieks dzirdēt.
- Ko nu par grāmatu! Tik drukātu, tik rakstītu lasīja, ka prieks dzirdēt.
- Mēs neesam nekā tuvāk pārrunājuši par mūsu turpmāko dzīvi, un tomēr mēs visi esam par to skaidrībā, tik viņas vecāki, tik mans sirmais, klusais tēvs, tik viņa, tik es.
- Viņi visi - tik māte, tik meita - kopā ēda un.. dzēra.
1.1.savienojumā «tik - kā». Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām. Tiklab – kā. Kā – tā.
PiemēriPeldēšana nebija ērta, jo tik rokas, kā kājas bieži sitās pret akmeņiem.
- Peldēšana nebija ērta, jo tik rokas, kā kājas bieži sitās pret akmeņiem.
- Drēgnais mitrums tik lopu, kā cilvēku uzturēja pastāvīgā kustībā.
- ..katrs acumirklis tai darba aizņemts, tik saimnieka, kā kunga darbā, tik dienā, kā naktī.
1.2.vienojuma pāru saikļa sastāvdaļa, savienojumā «ne tik - bet arī». Ne tikai – bet arī.
Piemēri..nu tak atradu [ceļa] biedreni, kas man varēja stāstīt par Andra tēva izvadīšanu. Un ne tik par to vien, bet arī par viņa dzīvi nabagmājā, jo šī sieviņa.. bija arī pati šīs mājas iemītniece.
- ..nu tak atradu [ceļa] biedreni, kas man varēja stāstīt par Andra tēva izvadīšanu. Un ne tik par to vien, bet arī par viņa dzīvi nabagmājā, jo šī sieviņa.. bija arī pati šīs mājas iemītniece.
Avoti: 7-2. sējums