Paplašinātā meklēšana

Meklējam tik.

Atrasts vārdos (364):

Atrasts vārdu savienojumos (47):

Atrasts skaidrojumos (3522):

(Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
(Būt, arī notikt) (pašā) deguna priekšā (biežāk deguna galā, arī degungalā) (būt, notikt) ļoti tuvu.
(Būt, arī notikt) (pašā) degungalā (arī deguna galā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
(Būt, arī notikt) (pašā) deguna galā (arī degungalā, retāk deguna priekšā) (Būt, notikt) ļoti tuvu.
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
(Ne)pietikt pulvera (ne)pietikt spēka, izturības (ko paveikt).
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai.
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa - apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
izadīties Adīšanā tikt patērētam, izlietotam.
Valču krēsls Agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
Potēt ar tiltiņu Aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm.
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
defensīva Aizsardzība, aizstāvēšanās. Aizsardzības, aizstāvēšanās taktika.
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem.
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā). Arī līdzjūtība.
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko). Stingri iebilst (pret ko).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums.
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē. Attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
elektroakustika Akustikas nozare, kas pētī elektriskās enerģijas pārvēršanu akustiskajā enerģijā, un otrādi.
Arhitektūras akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
Fizioloģiskā akustika Akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
akustiķis Akustikas speciālists.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem.
Grupu teorija Algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
Grupu teorija Algebras. Nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
kasieris Amatpersona, kas pārzina kasi. Amatpersona, kas pārdod biļetes (kasē, arī satiksmes līdzeklī).
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Amerikas nēģeri.
panamerikānisms Amerikas Savienoto Valstu ekspansionistiska politika, kuras mērķis ir pakļaut savai kundzībai visas pārējās Amerikas valstis.
zaņķis Amorāla uzvedība, netiklība, uzdzīve. Vieta, kur notiek uzdzīve, uzvedas amorāli, netikli.
nelabi Amorāli, netikumiski.
Vulkāniskais stikls Amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām jāvām.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes.
antibiotiķi Antibiotikas.
kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
šļūcenes Apavi, kuru virsa sedz tikai pēdas priekšējo daļu.
izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus). Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
Dot maizi Apgādāt, nodrošināt ar pārtiku (parasti vecumdienās).
laterna Apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurlaidīgu materiālu.
galvot Apgalvot, apsolīt, ka kas notiks, īstenosies.
negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
izlīdzēties Apmierināties, iztikt, pietikt (ar ko).
pārtikt Apmierināties, samierināties (piemēram, ar kādu stāvokli). Iztikt.
apstulbt Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
apoloģija Apoloģētika (1).
ieprecēties Apprecoties iekļūt, tikt ievestam (kādās mājās, ģimenē).
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas. Rīcības cēlonis.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
Norīt krupi Apspiest, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
iemesls Apstāklis, faktors, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs. Kādas rīcības pamats, motīvs.
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai noteiktu (kā) nozīmi, jēgu.
vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.).
pieņemt Ar attiecīgu darbību, arī rituālu, iesaistīties, tikt iesaistītam (kādā reliģijā, reliģiskā konfesijā).
fotoplate Ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
pārvelties Ar grūtībām, negribīgi, lēnām tikt izteiktam.
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
(Kā) aiz matiem izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa.
izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
pārbaudīt Ar īpašām metodēm noteikt (izejvielu, gatavo izstrādājumu, pārtikas produktu) kvalitāti, piemērotību lietošanai.
sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties). Stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties).
mīlēt Ar labpatiku lietot (ko).
gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piemēram, saulē, pie uguns).
gozēties Ar labpatiku sildīties (piemēram, saulē, pie uguns).
Ar gardu (arī saldu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar saldu (arī gardu) muti Ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
garšīgs Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri.
gards Ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert). Kāri...
Ar garšu Ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert).
uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
kārs Ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību.
kārs Ar lielu patiku, ar spēcīgu juteklisku baudu.
mīļuprāt Ar lielu patiku, ļoti labprāt.
glaust Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu). Ar maigumu, patiku skatīties (par cilvēku).
glausties Ar maigumu, patiku raugoties, vērsties, kavēties (pie kā).
pastiepties Ar mazliet izstieptu roku tikt pavirzītam (par priekšmetu).
jeb Ar partikulu «vai» ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
cienīt Ar patiku lietot (ko) Ar patiku nodoties (kam).
cienīt Ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
(Pa)mielot acis Ar patiku skatīties, redzēt.
garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
labprāt Ar patiku. Arī neiebilstot.
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko).
plastikāts Ar plastikāciju, plastifikāciju iegūta viela, materiāls.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko) Ar patiku nodoties (kam).
noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
Ņirbēt acu priekšā Ar redzi tikt uztvertam (par ko daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
drāma Ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums.
mīlināties Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
ieriebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
aizriebt Ar savu rīcību, izturēšanos radīt kādā nepatiku, dusmas.
Zīļu vainags Ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
Zīļu vainags Ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
ātri Ar straujām kustībām (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā (notikt, norisēt).
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt). Strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
pamesties Ar strauju kustību pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam (kur, kādā virzienā u. tml.). Pasviesties.
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.). Ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
Nodibināt faktu Ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup (piemēram, par pātagu, cirvi).
arābists Arābistikas speciālists.
iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs. Fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.).
orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
brīnums Ārkārtējs notikums, kas (pēc mītiskiem vai reliģiskiem priekšstatiem) norisinās pārdabisku spēku ietekmē.
Debess (arī zili) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili zaļi (arī zili, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
Zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi Ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastikss (2).
mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem. Mastika (2).
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
Aukstais karš Ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
Ārējā politika Ārpolitika.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
valoda Artikulētu zīmju sistēma - cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu).
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml. Lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
Nākt priekšā Atgadīties, notikt.
atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
Parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties. Atklāti, publiski paust, deklarēt (ko). Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
atomisms Atomistika.
kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
Stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām Atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju.
nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz ceļiem Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
Stāvēt uz galvas Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
Stāvēt uz rokām Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām. Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā. Apdzīt [1].
šķīst Ātri tikt izdotam (par naudu).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) - par priekšmetiem. Virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā. Tā, ka tik tikko pagūst.
pazust Ātri, strauji tikt ieņemtam (mutē), tikt norītam (par ko ēdamu).
atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums). Atbalss (2).
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
gadījums Atsevišķs notikums.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
Uzlikt (savu) zīmogu Atstāt ietekmi, pazīmes, kas paliek (pēc kādas norises, notikuma u. tml.).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita. Vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
piekrāsot Attēlot (faktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu faktu, notikumu u. tml.).
ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide. Tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem). Nokārtoties.
virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu. no pārtikas).
piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
pašsterilitāte Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašneauglība.
pašneauglība Auga spēja apaugļoties tikai pēc svešapputes. Pašsterilitāte.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
Gaismas augi Augi, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
ābeļdārzs Augļu dārzs, kura aug tikai vai lielākoties ābeles.
pieaugt Augot (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to). Aizaugt (par dārzu, lauku u. tml.).
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā. Augstākā rajonēšanas vienība floristikā.
Nāves (arī Ņesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
Nāves (arī Nesterova) cilpa Augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
tīklot Augt tiklveidīgi (par augu daļām, parasti par saknēm, zariem).
klase Augu sistemātikā - rindu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
rinda Augu sistemātika - tuvu radniecīgu dzimtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
triba Augu un dzīvnieku sistemātikā - radniecīgu ģinšu grupa.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā - sugu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
barība Augu vai dzīvnieku valsts produkti (arī minerālvielu piedevas), kas nepieciešami dzīvības procesu uzturēšanai dzīvā organismā. Pārtika, uzturlīdzekļi, uzturs.
sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
autosatiksme Automobiļu satiksme.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
polivitaminizēt Bagātināt (pārtikas produktu) ar vairākiem vitamīniem.
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
piruete Baletā, akrobātikā - pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi.
baltoloģija Baltistika.
baltists Baltistikas speciālists.
pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi.
Dot (arī sadot) pa kaklu Bargi (iz)rāt. Izteikt bargu kritiku.
Likt pretī Bārties, strīdēties pretī. Atbildēt tikpat skarbi.
sliktums Bēdas, nepatikšanas.
izbēgt Bēgot tikt projām (no kā). Bēgot panākt, ka nenotver.
sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu). Netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.).
Bez garšas Bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
(Ar) gariem zobiem Bez patikas, bez apetītes (ēst).
nelabprāt Bez patikas. Negribot.
Nātrija karbonāts Bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piemēram, ziepju, stikla ražošanā. Soda.
Simpatētiskā tinte Bezkrāsains vai ļoti gaiss šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
politikānis Bezprincipu politiķis, cilvēks, kas darbojas kādas pretējas, naidīgas šķilas politikas interesēs.
vīruss Bezšūnu dzīvības forma, kas sastāv no nukleīnskābes, olbaltumvielām un vairojas tikai dzīvā šūnā.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls. Stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu).
mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi.
retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli).
piebirt Birstot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
piebirt Birstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
apbirt Birstot (piemēram, smiltīm), tikt apklātam.
piebārstīt Birstot, krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to).
stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
pieblīst Blīvi piepildīties, tikt blīvi piepildītam.
piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu lietas Briesmīgi notikumi, fakti.
Briesmu darbi Briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
Brīnuma darbi Brīnumaini, neticami notikumi.
vaļība Brīvība. Arī bezrūpība, iespēja rīkoties pēc savas patikas.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizsprostotam, piepildītam. _imperf._ Brukt ciet.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, arī aizsprostotam (ar to).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks).
Ieroču šķira Bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks).
kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
Krustvārdu mīkla Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
nacionālisms Buržuāzijas ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nacionālās nošķirtības, nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas izcelšanā pār citām.
neopozitīvisms Buržuāziskās filozofijas virziens - pozitīvisma mūsdienu forma, kam raksturīgs uzskats, ka īstenība izzināma tikai domāšanas procesā un filozofija iespējama tikai kā darbība zinātnes valodas analīzē.
konstitucionālisms Buržuāziskās politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
Kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
(Pa)kārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Būt bez pārtikas, uztura.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
(Pašam) (ar) savām acīm (arī ar savu aci) redzēt Būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam. Pašam redzēt, skatīt.
Pieklauvēt pie durvīm (arī loga) Būt klāt, iestāties (piemēram, par notikumiem, arī laikposmu).
dusēt Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - par apdzīvotu vietu, māju.
snaust Būt klusam (bez darba trokšņa, satiksmes kustības u. tml.) - piemēram, par apdzīvotu vietu.
ieredzēt Būt labās domās (par kādu), izturēties ar patiku un labvēlību (pret kādu).
(Būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds, arī turēties (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
Turēties (cieši) pie sirds, arī stāvēt pie sirds, arī (būt) (cieši) pie sirds Būt ļoti tuvam, mīļam. Arī ļoti patikt.
ēsties Būt nepatikai, dusmām.
kosties Būt nepatikai, dusmām.
vīdēt Būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
(Sa)kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Kāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
apreibināt Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
konservēt Būt pat cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā. Pietikt.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atbildēt ar savu galvu Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
atpalikt Būt tādam, kam kādas īpašības nav tik spilgtas kā citam vai citiem.
raudāt Būt tādam, kam pastiprināti izdalās asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem).
mīlēt Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni). Būt tādam, kas izraisa estētisku, arī emocionālu pārdzīvojumu.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.) - piemēram, par transportlīdzekļiem, sakaru līdzekļiem, ceļiem.
vilināt Būt tādam, kas saista (kāda) interesi, aizrauj ar savu saturu, problemātiku u. tml. (parasti par literatūru, mākslu, zinātni).
pievilkt Būt tādam, kas saista (kādu), izraisa (kāda) interesi, patiku (par cilvēku).
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Palikt (arī būt, saglabāties u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
Saglabāties (arī būt, palikt u. tml.) labā atmiņā Būt tādam, ko ar patiku atceras.
garšot Būt tādam, ko ar patiku ēd vai dzer.
Būt draugos Būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu). Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju). Būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ir grūti radīt (parasti par smaidu).
atlikt Būt tikai vienai iespējai (ko darīt).
vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
iznākt Būt, arī kļūt iespējamam (piemēram, par kādu darbību, notikumu).
Stāvēt (arī būt) priekšā Būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
pieredzēt Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā). Pārdzīvot, izjust (ko).
Būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm Būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
pavērst Būtiski pārmainīt, pārveidot (piemēram, dzīvi, notikumus).
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta.
būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā. Griežamais celtnis.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
Izlīst cauri Censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
Meklēt pakaļ Censties noskaidrot (ko notikušu).
pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
Rakt bedri Censties sagādāt nepatikšanas (kādam), darīt sliktu.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni. Minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē). Censties (ko) paredzēt. Arī pareģot.
Dispečeru sistēma Centralizētas kontroles un vadīšanas sistēma, kuru no viena centrālā punkta ar sakaru, signalizācijas, telemehānikas un automātikas ierīču palīdzību vada dispečers.
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
Savilkt jostu ciešāk Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk jostu (siksnu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk siksnu (jostu, arī vēderu) Ciest pārtikas trūkumu.
Sajozt ciešāk vēderu (arī jostu, siksnu) Ciest pārtikas trūkumu.
pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
ik Cik - tik. Katru reizi, kad.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
perspektīvisms Cilvēka apziņas īpatnība uztvert realitāti no kāda viena viedokļa un atklāt no tās tikai kādu vienu aspektu.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
stoiķis Cilvēks, kam ir raksturīga tikumība, pašsavaldība.
mēms Cilvēks, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību. Cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs cilvēks.
skatītājs Cilvēks, kas ar redzi uztver (kādu darbību, notikumu).
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu.
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā. Politisks darbinieks.
ēdājs Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
maišelnieks Cilvēks, kas iepērk pārtikas produktus, lai ar tiem spekulētu.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, spēj iejusties (piemēram, kādā notikumā).
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt notikumā.
neofīts Cilvēks, kas ir tikko kristīts un uzņemts kristiešu draudzē.
ciniķis Cilvēks, kas izaicinoši noraida vai neievēro pieņemtās tikumības un pieklājības normas. Rupjš, bezkaunīgs cilvēks.
pielūdzējs Cilvēks, kas izjūt patiku (pret kādu) vai mīl (kādu) un cenšas iegūt (tā) labvēlību.
taktiķis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka taktiku (3).
rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
starptautnieks Cilvēks, kas lasa lekcijas, vada pārrunas par starptautiskā stāvokļa jautājumiem, komentē starptautiskos notikumus.
grēcinieks Cilvēks, kas neievēro, pārkāpj kādu noteikumu. Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi.
kroplis Cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
faleristiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar faleristiku.
kazuists Cilvēks, kas nodarbojas ar kazuistiku (2).
Stikla pūtējs Cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
Noklīdusi avs Cilvēks, kas rīkojas netikumīgi, nosodāmi. Cilvēks, kas pārkāpj, neievēro kādu noteikumu.
nespējnieks Cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes).
jaunatbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību un cenšas iekļūt lielburžuāzijas aprindās.
jauniņš Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies. Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē).
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
Paviršs paziņa Cilvēks, ko pazīst tikai nepilnīgi, virspusīgi.
dialektiķis Cilvēks, kura pasaules izziņas metode ir dialektiska. Dialektikas (2) piekritējs.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
Grāmatu tārps Cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē tikai grāmatas.
publicists Cilvēks, kurš nodarbojas ar publicistiku vai kura darbiem ir publicistisks raksturs.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
simpātija Cilvēks, pret kuru izjūt patika, labvēlību, arī draudzību, mīlestību.
opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
Izliet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
Liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
(Iz)liet (savas) asinis Cīnīties un tikt ievainotam. Krist kaujā, ziedot dzīvību.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200°C temperatūrā. Stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
ticīgs Čakls, darbīgs. Arī tikumīgs, ticis.
četrtik Četrreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām. Noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojamu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt vēju Dabūt bargu rājienu, kritiku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī pa purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purslām (arī pa purnu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa purnu (arī purslām) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa mizu (arī pa ādu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa sprandu Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa ādu (arī pa mizu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dabūt pa kaklu (arī pa galvu) Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai. Arī teika, leģenda (1).
vieta Daļa priekšmetam, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
preservi Daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
pusjēls Daļēji, nepilnīgi izcepts, izvārīts, iekonservēts u. tml. (par pārtikas produktiem).
pusmīksts Daļēji, nepilnīgi izvārīts, izcepts, izsautēts (par pārtikas produktiem).
internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
žestikulācija Darbība → žestikulēt. Žestu (1) kopums.
teātris Darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi.
triks Darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīna u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā).
iztikšana Darbība, process --> iztikt.
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt (1).
rustikalizācija Darbība, process --> rustikalizēt (2).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1). Radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
bauda Darbības, norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst.
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
Nest nelaimi Darīt (kādu) nelaimīgu. Sagādāt (kādam) bēdas, ciešanas, arī nepatikšanas.
Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikai izmantojamiem lokiem.
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus.
pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas. Šāds šķīdums kā pārtikas produkts.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
piedvesums Dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa.
pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
Matemātiskais horizonts Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs vertikālai līnijai un kas iet caur debess sfēras centru.
piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna.
didaktiķis Didaktikas (1) speciālists.
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bola un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
rācija Diennakts pārtikas deva. Arī pārtikas deva noteiktam laikposmam.
diena Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
kalendārs Dienu uzskaitījums pa nedēļām un mēnešiem vienam gadam. Attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
manioks Dievkrēsliņu dzimtas mūžzaļš krūms ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc izžāvēšanas un karsēšanas izlieto pārtikai.
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai.
artikulēts Divd. --> artikulēt.
pārticis Divd. --> pārtikt.
pietiekams Divd. --> pietikt [1].
pietiekošs Divd. --> pietikt.
stiklots Divd. --> stiklot.
ziemāji Divgadīgi un daudzgadīgi augi, kas veido ģeneratīvos dzinumus tikai pēc jarovizācijas stadijas pazeminātā temperatūrā.
divtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
otrtik Divreiz tikpat (daudz, liels u. tml.). Divkārtīgi.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija.
sagadīšanās Divu vai vairāku notikumu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva norise. Divu vai vairāku apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga vai laikā tuva pastāvēšana.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem).
biļete Dokuments, kas dod tiesību (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos).
Domāt (tikai) par savu ādu Domāt (tikai) par sevi, savu drošību.
piekrist Dot pozitīvu atbildi, radot iespēju kam notikt, norisināties, būt ar mieru ko darīt.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
kolofonijs Dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
Vagonu parks Dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta vai tā surogāta.
moka Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
vokalizācija Dziedāšana bez vārdiem, izmantojot tikai patskaņus.
līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās (piemēram, kādā notikumā).
sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirds skaidrība.
Sirds skaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirdsskaidrība.
kārta Dzimšu grupa (dzīvnieku sistemātikā).
apakšdzimta Dzimtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
Maldu viesi Dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu.
klase Dzīvnieku sistemātikā - kārtu grupa ar līdzīgām pazīmēm.
pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī pārtikt) no svaiga (arī zila) gaisa Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot, arī pārtikt no zila (arī svaiga) gaisa (arī no zila gaisa un mīlestības) Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Dzīvot no rokas mutē Dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem. Dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
luksofors Elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa) un ko izmanto satiksmes regulēšanai.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
kombinatorika Elementārās matemātikas novirziens, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo grupējumu (savienojumu) skaitu.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektriskās enerģijas ražošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
siltumenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā. Siltumenerģētika.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
biļina Episka krievu tautas dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums. Šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
izēsties Ēst (ko) daudz, tik, cik gribas.
Ēst ar gardu (arī saldu) muti Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
Ēst laizīdamies Ēst ar lielu patiku.
Ēst (ar) gariem zobiem Ēst bez patikas, bez apetītes.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
traģisms Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģiskais.
traģisks Estētikas kategorija, kurā ietvertas neatrisināmas pretrunas starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt un šo pretrunu izraisītie cilvēku smagie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja. Traģisms (1).
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komiskais.
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā. Komisms (1).
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
hedonisms Ētikas mācība, kas baudu uzskata par dzīves augstāko mērķi...
sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
aizsapņoties Fantazējot nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
papaīns Ferments, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālie orgāni izsniedz vietējiem orgāniem ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo orgānu līdzekli.
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju.
Skaņu mācība Fonētika.
fonoloģija Fonētikas nozare, kas pētī skaņu funkcijas valodā.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
fonētiķis Fonētikas speciālists.
puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļa, notikumu) būtība.
Burta kalps Formālists, birokrāts, kas neiedziļinās (apstākļu, notikumu) būtībā.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā, mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā nosaules stāvokļa ekliptikā ir raksturīgi noteikti laika apstākļi.
incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
Nelaimes gadījums Gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu.
aizķerties Gadīties kļūmei, likstai. Notikt negadījumam.
palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam. Paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam. Veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu notikumu. Laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
liparīts Gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam.
attīstība Gaita, norise (notikumam, darbībai, procesam). Risinājums (sižetam).
Lāpu gājiens Gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
atbilde Gala rezultāts (parasti matemātikas uzdevuma risinājumam).
radiogalaktika Galaktika, kurai ir raksturīgs ļoti spēcīgs radiostarojums.
Vārpstveida galaktika Galaktika, kuras fotoattēls atgādina vārpstu.
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu atzīšana (parasti politika).
maģistrāle Galvenā satiksmes līnija.
ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
maģistrāls Galvenais (par satiksmes līnijām, ielām).
pamatkurss Galvenais, nozīmīgākais virziens politikā.
ass Galvenais, svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
ilgas Garastāvoklis, noskaņojums, kam raksturīgs nemiers, skumjas, arī tieksme pēc kā nezināma vai tikko nojaušama.
bauda Garīga patika, gandarījums, dziļš apmierinājums.
masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
darīt Gatavot (pārtikas produktus).
Baktericīdā lampa Gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai).
nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, metāla plāksni noklājot ar stikla pulveri un piededzinot.
Emaljas glezniecība Glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot.
kārtīgs Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām. Arī tikumīgs.
gramatiķis Gramatikas (1) speciālists.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
morfoloģija Gramatikas nozare, kas pētī vārdu gramatisko struktūru, vārdu formas un to gramatiskās nozīmes, vārdu pārmaiņu likumus un līdzekļus.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai.
piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. _imperf._ Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
ciets Grūti sakožams (par pārtikas produktiem).
gaišs Gudrs, attīstīts. Arī tikumisks. Arī izglītots.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos).
zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
mendelisms Ģenētikas nozare, kas ar ģenētiskās analīzes metodi pētī pazīmju iedzimšanu.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kas pētī mutāciju (1) rašanās procesu.
radioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī paaugstinātas radioaktivitātes ietekmi uz iedzimtību.
ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
Ģeohronoloģiska vienība Ģeoloģiskā laika vienība, kas apzīmē iežu vai ģeoloģisko notikumu relatīvo vai absolūto vecumu.
stratifikācija Ģeoloģisko veidojumu daļu stāvoklis vertikālā griezumā.
Gaismas stars Ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma.
ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs.
ģermānists Ģermānistikas speciālists.
Nepilna ģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem (parasti māte).
pusģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem. Nepilna ģimene.
Reālā ģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
fluorīts Halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls.
triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums.
hidroakustiķis Hidroakustikas speciālists.
kriticisms I. Kanta filozofija (tās izveidotajā terminoloģijā), kuras galvenais mērķis ir izziņas spējas kritika.
iluzionisms Ideālistisks uzskats, ka īstenība ir tikai šķietama.
antikomunisms Ideoloģija un politika, kas ir vērsta pret komunistisko teoriju un praksi.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
kāpnes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
trepes Iebūvē (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem. Kāpnes (1).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
ieurbties Iedziļināties (apstākļos, notikumos, parādībās).
nūjiņa Iegarenas tormas pārtikas produkts.
pārtikt Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
Piesiet acis (arī sirdi u. tml.) Ieinteresēt, izraisīt patiku.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā).
piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
Iekšējā politika Iekšpolitika.
noslēpums Iemaņas, zināšanas, metode (kādā profesijā, nozarē), kas ir zināmas tikai vienam vai dažiem.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
Eksistences minimums Ienākumu apjoms, kas nodrošina zināmu dzīves (piemēram, pārtikas, apģērba, kultūras) vajadzību apmierināšanu.
iepatikt Iepatikties.
saskatīties Iepazīties un izjust savstarpēju patiku, arī iemīlēties.
piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
piesmelties Ieplūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - piemēram, par laivu.
randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta. Neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā; tikt pierakstītam oficiālā sarakstā. Oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu liesāts.
Stāties (arī nākt) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
Nākt (arī stāties) tiesas priekšā Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.). Ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
Likties slimnīcā Ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos.
vibroceltnis Ierīce materiālu pārvietošanai vertikālā virzienā, izmantojot vibrācijas.
svērtenis Ierīce vertikālā virziena noteikšanai.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kādā notikumā, pasākumā u. tml.).
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uziet (arī iziet, uznākt) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Uznākt (arī iziet, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves Iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.
kļūt Iesaistīties, tikt uzņemtam (piemēram, kādā organizācijā).
iegaršoties Iesākt garšot, iepatikties (par ēdienu, ko ēd).
iepatikties Iesākt patikt.
uzbrāzmot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzkūsāt Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
uzmutuļot Iesākt strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Īsu brīdi strauji, spraigi risināties.
ietikšķēties Iesākt tikšķēt un tūlīt pārstāt.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei, bet vēl nav tajā īstenojies.
pienākt Iestāties, iesākties (par notikumiem, parādībām, apstākļu maiņu).
sastiklot Iestiklot (ko) lielākā daudzumā. Iestiklot (kā lielāku daudzumu).
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu).
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
Izkūpēt zilā gaisā Iet zudumā, tikt izšķērdētam.
statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
atblāzma Ietekme (ko rada kāds ievērojams notikums, parādība).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka zūd pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības.
rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne (parasti loga ailes) aizdarīšanai.
ieskaņa Ievads, ievadījums, arī sākums (kādai norisei, notikumam).
epopeja Ievērojams notikums, varoņdarbs.
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums. Tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
rēķināties Ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.).
parādīties Ieviesties, arī tikt ieviestam (par augiem, dzīvniekiem).
parādīties Ieviesties, arī tikt izgatavotam, izveidotam (piemēram, par priekšmetiem, to formu).
iesakņoties Ieviesties, tikt plaši lietotam (par vārdiem, izteicieniem).
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzplīties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam. Ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
izblēdīties Ilgāku laiku, daudz blēdīties. Blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.). Blēdoties tikt vaļā (no kā).
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert. Dzert daudz, tik, cik gribas.
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst. Ēst daudz, tik, cik gribas.
izkratīties Ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties.
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma. Laikmets.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām).
marīnisms Imperiālistiskas valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
koloniālisms Imperiālistisko valstu politika - ekonomiski vājāk attīstītu zemju pakļaušana, teritoriju sagrābšana, kolonizēšana, pirmiedzīvotāju apspiešana.
neokoloniālisms Imperiālistisko valstu politika, kuras mērķis ir jaunās formās saglabāt vai nodibināt savu ekonomisko un politisko kundzību bijušajās kolonijās un puskolonijās pēc koloniālisma sistēmas likvidēšanas.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Indīgā kaujas viela Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
Ķīmiskais ierocis Indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus. Indīgā kaujas viela.
endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
dokumentālistika Informātikas nozare, kas pētī dokumentālo informāciju.
referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
programma Instrumentāla skaņdarba satura izklāsts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai darba nosaukumā.
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst visi spēki. Intensīvā garīgā darbībā tikt aizvadītam (par mūžu).
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
medaļa Īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai.
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Kara bāze.
Kara bāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei. Karabāze.
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā.
Kraklē stikls Īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
dalāmība Īpašība, spēja dalīties, tikt sadalītam.
valdzinājums Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
Troņa runa Īpašiem notikumiem veltīta monarha runa.
atšķirīgs Īpatnais, savdabīgais, tikai vienam raksturīgais.
piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
piesmaka Īpatnēja nepatīkama (piemēram, pārtikas produktu, priekšmetu) papildu smaka.
krāsa Īpatnība, kvalitāte (piemēram, psihiskam stāvoklim, kādai norisei, notikumam).
pusjostiņa Īsa josta, kas aptver tikai tērpa mugurpusi.
ātri Īsā laika posmā (ko paveikt). Īsā laika posmā (notikt, norisināties).
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums. Šī stāsta paveida daiļdarbs.
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem.
tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
noglāstīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaudīt Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
noglaust Īsu brīdi ar maigumu, patiku uzlūkot.
pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
notikšķināt Īsu brīdi tikšķināt un pabeigt tikšķināt.
notikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi tikšķēt.
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai.
cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), ir līdzīgs (kam) pēc garuma (par augiem).
pāraugt Izaugt tik lielam, ka (valkājamais apģērbs) kļūst par mazu.
padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem).
nobārstīties Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), notraipīties (ar to). Izbārstot (ko), izbārstoties (kam), tikt notraipītam (ar to).
izdegt Izbeigt degt, pārvēršoties oglēs, pelnos u. tml., degot tikt pilnīgi patērētam.
pazust Izbeigt pastāvēt, tikt likvidētam, novāktam (piemēram, par priekšmetiem).
aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā. Nepietikt, pietrūkt.
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (piemēram, ilgākas uzglabāšanas, temperatūras maiņu rezultātā) - par dažiem pārtikas produktiem.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk. Iztapt, izpatikt.
izsist Izdauzīt (logu, stiklu u. tml.).
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama. Negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
Iziet sveikā Izglābties no soda, no nepatikšanām.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
ieredzēt Izjust nepatiku (piemēram, pret parādību, norisi). Nevarēt paciest.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
nožēlot Izjust, arī izpaust žēlumu, neapmierinātību (par ko izdarītu, notikušu).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
Ar kāru muti Izjūtot garšas baudu, ar lielu, patiku, apetīti (ēst, dzert).
Izspiest kā citronu Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki. Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to). Izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to).
izgludināties Izlīdzināties, izzust, tikt izlīdzinātam (par rievām, grumbām u. tml.).
beigts Izlietots, patērēts (piemēram, par pārtiku).
Taisīt nevainīgas acis Izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
pagriezties Izmainīties un attīstīties, norisēt (kādā veidā, piemēram, par dzīvi, notikumiem).
patērēt Izmantot (piemēram, pārtikas preces, rūpniecības preces) personisko vajadzību apmierināšanai (par cilvēku, cilvēku grupām).
Saraukt degunu Izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
krist Izplatīties vertikāli (par zibeni).
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.).
piesaistīt Izraisīt (kādā) interesi, patiku (pret sevi).
piesaistīt Izraisīt (kādā) patiku, interesi (par ko).
glaimot Izraisīt (kādā) patiku, tīksmi (piemēram, par kādu faktu, citu cilvēku attieksmi).
spirdzināt Izraisīt (kādam) labpatiku, prieku u. tml.
iepatikties Izraisīt (kādam) patiku, simpātijas (pret sevi).
sabangot Izraisīt ievērojamus notikumus, pārmaiņas, procesus (piemēram, sabiedrības parādībās, laikposmā).
krist Izraisīt jūtas. Rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
Likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (par kādu parādību, notikumu u. tml.).
ķert Izraisīt ko nevēlamu, iedarboties nevēlami (piemēram, par notikumu, arī norisi, parādību dabā).
Atveldzēt skatienu Izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
Atveldzēt skatienu Izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām).
patikt Izraisīt patiku (1).
tikt Izraisīt patiku (1). Patikt [1] (1).
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu interesi, arī patiku, labvēlību.
saistīt Izraisīt un noturēt (kāda) uzmanību, interesi, patiku.
iesmelgties Izraisīties, tikt sāpīgi izjustam (piemēram, par žēlumu, aizvainojumu).
saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
No dieva puses! Izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs pasarg(i)! arī Pasarg(i) dievs! Arī Lai dievs pasarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs sargi! arī Lai dievs sarga! Izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Izsist (arī izdauzīt) logu Izsist loga stiklu.
izpušķot Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
silikāti Izstrādājumi no šādiem minerāliem (piemēram, stikls, keramika).
iztikt Iztapt, izpatikt.
komentēt Izteikt paskaidrojumu, secinājumu, spriedumu (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.).
Dot pa ādu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
Sadot pa kaklu Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku.
Maizes kumoss Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
Maizes kumoss Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
iztikšana Iztika.
rocība Iztika. Materiālie līdzekļi, īpašums. Turība, pārticība.
uzturs Iztikai paredzētie uzturlīdzekļi (kādam).
izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
izspiesties Iztikt (ar niecīgiem līdzekļiem).
Nākt (arī tikt, sisties) cauri Iztikt ar grūtībām.
Sisties (arī tikt, nākt) cauri Iztikt ar grūtībām.
Tikt (arī nākt, sisties) cauri Iztikt ar grūtībām.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu garozu (arī maizi) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Grauzt sausu maizi (arī garozu) Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku.
eksistēt Iztikt, pārtikt (no kā).
pietikt Iztikt, samierināties.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos). Aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni (kādu ļauni izjokojot, sagādājot nepatikšanas u. tml.).
klinkers Izturīgs būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot māla masu līdz pilnīgai saķepšanai, bet nepārstiklojot.
izlavierēt Izvairīties (no briesmām, nepatikšanām u. tml.).
nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko). Atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
apspēlēt Izvērst darbību (lugas iestudējumā ap kādu iaktu, notikumu, priekšmetu).
kontrforss Izvirzījums vertikālā sienā tās stabilitātes palielināšanai.
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
sadūmot Izžāvēt dūmos (pārtikas produktu).
neps Jaunā ekonomiskā politika - padomju valsts ekonomiskā politika pārejas periodā no kapitālisma uz sociālismu (no 1921. gada līdz 30. gadu 2. pusei).
grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
Kas jauns? Jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
lieta Jautājumu kopums, kas no juridiska viedokļa attiecas uz kādu administratīvā vai tiesas ceļā kārtojamu notikumu, apstākli, attieksmēm vai ar šajās attieksmēs saistītu personu.
Gaismas koeficients Jogu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
Šajās dienās Kādā no tikko pagājušajām dienām.
ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm.
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piemēram, citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citu (piemēram, īpašību, pazīmi).
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemērām, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
Vasaras meita (arī kalpone) Kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
Vasaras puisis (arī kalps) Kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
Kategoriskais imperatīvs Kanta ētikā - beznosacījuma prasība, kas nemainīgi piemīt saprātam.
frakcija Kapitālistiskajās valstīs - vienas politiskas partijas vai vairāku politisku partiju biedru organizēta grupa (parlamentā, pašpārvaldes iestādēs, organizācijās) savas partijas vai partiju politikas realizēšanai.
militarizācija Kapitālistiskas valsts, tās ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana aneksionistisku karu mērķiem. Militārisma realizēšana. Militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana (civilajā dzīvē).
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
Parlamenta opozīcija Kapitālistisko valstu parlamentos - partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
pakāpties Kāpjot (liekot soli vertikāli, arī rāpjoties), nokļūt (uz kā paaugstināta).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
karavētra Kara notikumi. Kara vētra.
Kara vētra Kara notikumi. Karavētra.
Kara vētra Kara notikumi. Karavētra.
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku.
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
Adas karpa Karpu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgas retas zvīņas tikai pie spuru pamatnēm un žaunām. Šīs šķirnes karpa.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un īpatnēju garšu.
brūnināt Karsēt (pārtikas produktu), lai (tas) kļūtu, brūngans, brūns.
virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība.
triplekss Kārtains stikls, kas plīstot nerada asas šķembas.
apakškārta Kārtas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
Jaunie kartupeļi Kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
sistēmtehnika Kibernētikas nozare, kas pētī lielās sistēmas galvenokārt no vadības un informācijas procesu viedokļa, kā arī projektē tās.
kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
panoramēt Kinematogrāfiski fiksēt (ko), griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli.
kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku.
Dokumentālais kino Kinodokumentālistika.
Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
Mēmais kino Kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas.
kinokritika Kinomākslas darbu kritika.
kinožurnālistika Kinopublicistika.
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus. Klaji, arī uzmācīgi pamācīt.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
atklausīties Klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
trausls Klusināts, liegs (par skaņu). Nepiesātināts (par krāsu, gaismu). Ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
cietēt Kļūt grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
piedzīvot Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērotājam.
legalizēties Kļūt legālam, tikt (oficiāli) atļautam.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
Ieiet vēsturē Kļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
mākties Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem.
Ieiet modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
Nākt (arī ieiet) modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
Nākt modē Kļūt modernam un tikt plaši lietotam, izmantotam.
nogrimt Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam, piemēram, atmiņā, apziņā, uztverē (par faktiem, notikumiem, domām u. tml.).
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust. Izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
skapstēt Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
apskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu) Apsūbēt.
noskapstēt Kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu). Arī nosūbēt.
Krist (arī iekļūt, nonākt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Krist (arī iekļūt, nokļūt, nonākt) ļaužu valodās, arī nākt ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nākt (ļaužu) valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nokļūt (arī nonākt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
Nonākt (arī nokļūt, iekļūt) ļaužu valodās Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
(No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
pārstikloties Kļūt tādam, kam ir stiklveida struktūra.
stikloties Kļūt tādam, kam rodas stiklveida struktūra.
rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
maitāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam (par pārtikas produktiem).
sajukt Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
Nākt zināmam Kļūt zināmam, tikt uzzinātam.
nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
pieredzēt Kļūt, piemēram, par nozīmīga notikuma aculiecinieku vai dalībnieku. Sagaidīt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
kļauties Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
atomenerģētika Kodolenerģētika.
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu. Vada zars.
Masu dziesma Kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
humors Komiskais (parasti mākslas darbā). Komiska situācija, notikums.
lopkopība Kompleksa lauksaimnieciskās ražošanas nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku izaudzēšanu un saimniecisku izmantošanu, lai no tiem iegūtu pārtikas produktus un izejvielas dažām rūpniecības nozarēm.
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus tikai vai galvenokārt pēc polifonijas principiem.
motivācija Kompozicionāla metode, kas pamato (mākslas darba) sižeta risinājumu, atsevišķu ainu, notikumu iekļaušanu (tajā). Attēloto raksturu, apstākļu u. tml. izskaidrojums, pamatojums (mākslas darbā).
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
marinēt Konservēt (pārtikas produktus) marinādē, arī citā skābā šķidrumā.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
Kompānijas pēc Kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla. Attiecīgā kosmētiskā procedūra.
kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
rūžs Kosmētikas līdzeklis dažādos salkanās krāsas toņos.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus.
krāšļi Kosmētikas līdzekļi, kas satur krāsvielas.
metagalaktika Kosmiska sistēma, kas aptver visas (pašlaik pazīstamās) galaktikas.
Visuma modeļi Kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
astronautika Kosmonautika.
kotikāda Kotika āda (parasti kažokāda).
kotiks Kotikāda.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
smiņķēties Krāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
krāsojums Krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz kādas sejas daļas).
pārkrievošana Krievijas carisma politika (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kas bija vērsta uz citu Krievijas tautu valodu izskaušanu skolās, iestādēs un sadzīvē, ieviešot to vietā krievu valodu.
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības. Darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pētī pēdu (2) izcelsmi, izstrādā to atrašanas, saglabāšanas, liksēšanas, izņemšanas un izpētes metodes.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
kriminālists Krimināltiesību speciālists. Kriminālistikas speciālists.
Kristālu optika Kristāloptika.
Kristālu optika Kristāloptika.
kristāloptiķis Kristāloptikās speciālists.
Baznīcas tēvi Kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.
kritiķis Kritikas (2) speciālists.
recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos. Arī atsauksme. Attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
piekrist Krītot (kam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Maizes kule Kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Ceļa kule Kule ceļā, ceļojumā līdzņemamu pārtikas produktu un citu nepieciešamu priekšmetu ielikšanai.
Ganu kule Kule ganos līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
kultūrpolitika Kultūras politika.
piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi). Piekvēpt.
matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
Maģiskais kvadrāts Kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonālēm veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus. Arī kosmētika (1).
nīsties Ķildoties. Nesatikt (ar kādu).
fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos.
nemetāli Ķīmiskie elementi, kam vienkāršas vielas veidā nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
Vārāmais sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Nātrija hlorīds.
sāls Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai. Vārāmais sāls. Nātrija hlorīds.
operācija Ķirurģisku darbību, iedarbību kopums (ārstēšanas vai diagnostikas nolūkā).
Zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
Zaļa dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve bez raizēm un grūtībām.
Zelta dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
Zelta dzīve Laba, viegla, arī pārtikusi dzīve.
mēģene Laboratorijas cauruļveida, parasti stikla, trauks ar slēgtu galu.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
labpatikties Labpatikt.
Ar gardu (arī saldu) muti Labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Lai būtu kā būdams Lai notiktu kas notikdams.
pluskvamperfekts Laika forma (darbības vārdiem), kas apzīmē darbību, kura ir notikusi pirms kādas citas pagātnes darbības.
Ziemas saulgrieži Laika moments, kad saule atrodas akliptikas galējā dienvidu punktā.
Vasaras saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā, t. i., 90° attālumā no pavasara punkta.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā. Saulstāvji.
atstatums Laika posms (kas pagājis no kāda sākuma momenta, notikuma).
atstarpe Laika posms starp kādiem notikumiem.
gavēnis Laika posms, kad jāiztiek ar trūcīgu pārtiku.
hronoloģija Laika secība. Notikumu uzskaitījums, attēlojums laika secībā.
Saules kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
Saules kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
intervāls Laika sprīdis (starp kādiem notikumiem).
priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas).
glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu. Liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
graudkopība Lauksaimnieciskās ražošanas pamatnozare - graudaugu audzēšana, lai apgādātu pārtikas rūpniecību ar izejvielām un lopus ar spēkbarību.
forums Laukums senajā Romā, kur notika, piemēram, sapulces.
izlīst Lēni izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur u. tml.) - par priekšmetiem.
noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
klāt Līdzās, ļoti tuvu (kam, pie kā) atrasties. Līdzās, ļoti tuvu norisināties, notikt.
dalība Līdzdarbošanās (kādā notikumā, pasākumā). Iesaistīšanās, ieinteresētība, piedalīšanās (kur). Līdzdalība.
paliatīvs Līdzeklis (piemēram, operācija), kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai. Zāļu līdzeklis. Zāles.
zāles Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
Vidējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
lūpenis Līdzskanis, ko artikulē ar lūpām.
mēlenis Līdzskanis, ko artikulē ar mēli.
Labiāls līdzskanis Līdzskanis, ko artikulē, noapaļojot un izstiepjot lūpas. Lūpenis.
Dentāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus. Dentāls līdzskanis.
Dorsāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
spraudzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem.
vibrants Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgas aktīvā runas orgāna vibrācijas.
slēdzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīgs ciešs runas orgānu sakļāvums.
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
Labiodentāli līdzskaņi Līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku). Liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
slīdēt Liekties, arī virzīties, tikt virzītam lejup, parasti vienmērīgi, lēni (par ķermeņa daļām).
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
balons Liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai).
Vai tam! Lieto, lai (kādu) brīdinātu, ka (tam) notiks kas nevēlams.
tinkšķ Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
e Lieto, lai izteiktu nepatiku.
edz Lieto, lai izteiktu nepatiku.
eē Lieto, lai izteiktu nepatiku.
eh Lieto, lai izteiktu nepatiku.
ek Lieto, lai izteiktu nepatiku.
pi Lieto, lai izteiktu nepatiku.
tpu Lieto, lai izteiktu nicinājumu, nepatiku.
Šajā sakarībā (arī sakarā) Lieto, lai norādītu uz kā sakarību ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
Šajā sakarā (arī sakarībā) Lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
Gan jau Lieto, lai norādītu, ka darbība kaut kad vai kaut kā tomēr tiks paveikta.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
āre Lieto, lai pamudinātu pievērst uzmanību (kādam notikumam, domai u. tml.).
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
nolādēts Lieto, lai paustu stipras dusmas, asu nosodījumu. Lieto, lai paustu stipru neapmierinātību, nepatiku.
raugi Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību notikušajam, teiktajam, rakstītajam.
lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts. Lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
palūk Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
paskat Lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts.
katedrālstikls Liets krāsains stikls ar grumbuļainu virsmu.
daudzskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt daudzskaitlī (piemēram, «durvis»).
vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
Saukt (arī vest) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
Vest (arī saukt) tiesas priekšā Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
kāpt Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu vienk.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(Iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu sar.) Likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki. Izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
Izspiest visu (biežāk pēdējo) sulu (arī zupu) Likt strādāt tik daudz, ka zūd visi spēki. Izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
lingvists Lingvistikas speciālists. Valodnieks.
trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē. Apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē. Šī liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē. Šī žanra daiļdarbs.
balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums Šī žanra daiļdarbs.
pielīt Līstot (šķidrumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to) - par kādu virsmu.
pielīt Līstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
salīt Līstot lietum, tikt pārklātam, parasti pilnīgi, ar ūdeni.
atstāsts Literārs (kāda notikuma, fakta u. tml.) attēlojums.
hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi.
literatūrkritiķis Literatūras kritikas speciālists. Literatūras kritiķis.
Literatūras kritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu. Literatūrkritika.
literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu. Literatūras kritika.
Literatūras kritiķis Literatūrkritikas speciālists. Literatūrkritiķis.
rainoloģija Literatūrzinātnes nozare, kas pētī Raiņa daiļradi. Rainistika.
Gaismas koeficients Logu stiklu laukuma attiecība pret grīdas laukumu.
Dialektiskā loģika Loģikas nozare, kas attīstībā, formas un satura pretrunās un vienībā pētī domāšanu, kura spēj izziņā atspoguļot dabas un sabiedrības dialektiku.
Matemātiskā loģika Loģikas nozare, kas izmanto matemātikas formālās metodes.
rezonieris Loma, kurā tēlotāja galvenais uzdevums ir apcerēt, sniegt tikumiskas pamācības. Aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd.
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei.
riebums Ļoti dziļa nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
mežs Ļoti liels (kā augšup pacelta, vertikāla) kopums.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) apēst (arī aprīt) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.
brīnums Ļoti neparasts, dīvains notikums, parādība.
trieciens Ļoti nevēlama (kā, piemēram, apstākļu, notikuma) iedarbība, ietekme.
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
Izjoņot caur smadzenēm Ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām). Ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
leģendārs Ļoti slavens, izcils (piemēram, par cilvēkiem, īpašībām, notikumiem).
Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
Ārpus (arī zem) katras kritikas Ļoti slikts, neiedomājami slikts. Nav kritikas vērts.
mutuļains Ļoti straujš, spraigs (par notikumiem, norisēm).
eigēnika Mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā.
Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
Pirmmācības skola Mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes.
rēķins Mācību priekšmets - matemātika.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
vējš Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
pāriet Mainoties apstākļiem, spēku samēram, tikt iegūtam, pārņemtam (par varu, iniciatīvu u. tml.).
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gadsimtā), kurā izmantoja gotikas paraugus.
Monumentālā māksla Mākslas, parasti tēlniecības un glezniecības, darbu kopums, kas pozitīvi apliecina lielas idejas, svarīgus notikumus, parādības.
ilustratīvisms Mākslinieciska pasivitāte, dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
bagāža Mantas, saiņi, ko pārved pasažieru satiksmes līdzekļos.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
Komunisma cēlāju morāles kodekss Marksistiskās ētikas vienota morāles principu sistēma, kas izteic sociālistiskās sabiedrības cilvēku - komunisma cēlāju morālo pārliecību un tikumiskās īpašības.
brauciens Maršruta satiksmes līdzekļu kustība no viena galapunkta līdz otram. Reiss.
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs it tikai viens no vecākiem.
pusmaska Maska, kas aizsedz tikai daļu sejas (parasti tās augšdaļu).
Loģiskā mašīna Mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
Loģiskā mašīna Mašīna matemātikas un loģikas uzdevumu risināšanai.
viens Matemātikā - veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
integrālrēķini Matemātikas nozare, kas aplūko integrāļu īpašības, aprēķināšanu un izmantošanu.
numerācija Matemātikas nozare, kas aplūko paņēmienus, kā ar nosaukumiem un simboliem var apzīmēt skaitļus. Šāda skaitļu apzīmēšanas sistēma.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Elementārā matemātika Matemātikas nozare, kas aptver matemātikas disciplīnas, kuras māca vispārizglītojošās skolās.
Skaitļošanas matemātika Matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
Matemātiskā analīze Matemātikas nozare, kas nodarbojas ar bezgalīgi mazu lielumu rēķiniem.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības. Attiecīgais mācību priekšmets.
diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu īpašības un to izmantošanu.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Varbūtību teorija Matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
Grafu teorija Matemātikas nozare, kas pētī grafu īpašības.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Analītiskā ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ģeometrisko objektu īpašības ar algebras līdzekļiem, izmantojot koordinātes.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Informācijas teorija Matemātikas nozare, kas pētī informācijas glabāšanas, pārveidošanas un pārraides procesus.
Kopu teorija Matemātikas nozare, kas pēti kopas kā matemātikas objektus.
ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
Spēļu teorija Matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
aritmētika Matemātikas nozare, kas pētī vienkāršākās skaitļu īpašības un darbības ar tiem.
topoloģija Matemātikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktības ideja.
Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
Augstākā matemātika Matemātikas priekšmets, ko māca speciālajās vidējās un augstākajās mācību iestādēs.
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
matemātiķis Matemātikas speciālists.
Teksta uzdevums Matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
Rēķinu gabals Matemātikas uzdevums.
rēķins Matemātikas uzdevums.
Pārtikas produktu patēriņš (Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajam un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. c.).
(Tautas) patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
Tautas patēriņa priekšmeti Materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u.tml.).
stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
matstikls Matēts stikls.
plakt Mazināties, arī tikt lietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) mazinās, arī tiek lietots.
palīst Mazliet, daļēji izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - par priekšmetiem.
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai.
Bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem). Trūcīga barība, iztika.
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai.
vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
terapija Medicīnas nozare, kas pētī iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
radioloģija Medicīnas nozare, kas pētī radioaktīvā starojuma un jonizējošā starojuma izmantošanu slimību diagnostikā, ārstēšanā.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisko slimību rašanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
rentgenoloģija Medicīnas nozare, kas pētī rentgenstarojuma izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
uroloģija Medicīnas nozare, kas pēti urīnizvadorgānu un vīriešu dzimumorgānu uzbūvi, funkcijas, slimības, kā arī šo slimību diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi.
Ātrā (medicīniskā) palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
Ātrā palīdzība Medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu. Medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
ikss Meklējamā vai neatkarīgā mainīgā lieluma apzīmējums (parasti matemātikā).
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
Piķa rūda Melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
Piķa rūda Melns, sarkanīgs vai gaiši zaļš vulkāniskais stikls ar taukainu spīdumu.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā).
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma.
jaunmežs Mežs, kas tikko vai nesen ir izveidojies.
stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto piemēram, kosmētikā, tehnikā.
mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
imperiālists Monopolistiskā kapitāla pārstāvis, kas realizē imperiālisma un agresijas politiku. Lielkapitālists.
piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu.
epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu.
amorālisms Morāles noliegšana. Tikumības trūkums. Amoralitāte, netikumība.
mēle Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam izcilam notikumam, ievērojamam cilvēkam vai ievērojamu cilvēku grupai.
diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
simfoniķis Mūziķis, kas komponē tikai vai galvenokārt simfoniskajā žanrā.
nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - reakcionāra citu tautu apspiešanas politika (piemēram, hitleriskajā Vācijā, Dienvidāfrikas Republikā).
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
reizināšana Naturāliem skaitļiem - kāda skaitļa (pirmā reizinātāja) saskaitīšana tik reizes, cik norādīts ar otro reizinātāju. Racionāliem skaitļiem - skaitītāju reizinājuma dalīšana ar saucēju reizinājumu.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
Par maz Ne tik, cik vajadzīgs, vēlams.
tik Ne tikai - bet arī.
Palikt pusceļā Ne tikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
pietrūkt Nebūt pietiekamā daudzumā. Nebūt tik, cik vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams.
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
druska Nedaudz pārtikas.
klizma Negadījums, nelaime. Arī nepatikšanas.
ķibele Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime. Ķeza.
ķeza Negadījums, nepatikšanas, arī nelaime. Ķibele.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ. Beigties bez nepatīkamām sekām.
piemeklēt Negaidīti iestāties, notikt (par ko nevēlamu).
iegadīties Negaidīti notikt, būt (parasti kādā laika posmā).
iegadīties Negaidīti notikt, rast izpausmi. Atgadīties. Gadīties.
atgadījums Negaidīts notikums.
gadījums Negaidīts, nejaušs notikums. Arī nejaušība.
nejaušība Negaidīts, neparedzēts gadījums, notikums. Negaidīta, neparedzēta apstākļu sakritība, sagadīšanās.
izgadīties Negaidot notikt, gadīties.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
netīrumi Negodīgums. Negodīgs, apkaunojošs notikums.
piemirst Neiedomāties (ko izdarīt), piemēram, pārdzīvojuma, notikuma ietekmē. Neviļus, negribēti neizdarīt (ko).
Nerādīt (ne) acu (arī acis) Neierasties, nenākt, izvairīties tikties.
epigonis Neievērojams, ne talantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas sekotājs.
grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
Krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Grēkot (2).
Uz (arī pie) sliekšņa Neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma, arī kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākumā.
pabaudīt Neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko). Neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam).
pacepināt Neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus).
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku.
pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
paknibināt Neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
patikšķēt Neilgu laiku, mazliet tikšķēt.
patikšķināt Neilgu laiku, mazliet tikšķināt.
pamalties Neilgu laiku, mazliet tikt maltam. Tikt daļēji samaltam.
Balta lappuse Neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē).
atsacīties Neizraudzīties, neizvēlēties sev (piemēram, apģērbu), iztikt (bez tā).
Mūžīgais šahs Neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus.
nejaucība Nejauks notikums, gadījums. Nejauka, negodīga rīcība.
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi).
pagadīties Nejauši būt, notikt, gadīties.
aizgriezties Nejauši tikt iegrieztam (tālāk, nekā gribēts).
sadurties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
sagrūsties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
saskrieties Nejauši, pēkšņi satikties (ar kādu).
negadījums Nejaušs notikums, kas, piemēram, apdraud (kāda) veselību, dzīvību, rada materiālus zaudējumus. Arī nelaimes gadījums.
nekādi Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekā [1].
nekā Nekādā veidā. Tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu. Nekādi.
Nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) Nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē.
informācija Neliela apjoma publicistisks raksts ar aktuālu izziņas materiālu. Attiecīgais publicistikas žanrs.
jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība (Latvijā), kas tika izveidota 1920. gada buržuāziskās agrārās reformas rezultātā.
lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
nianse Neliela, tikko uztverama (kā) atšķirība, arī neliela, īpatnēja (kā) pazīme, īpašība.
pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos.
vārtiņi Nelieli, tikai gājējiem paredzēti vārti, piemēram, dārza nožogojumā.
kuteris Neliels (kara, satiksmes, transporta) kuģis.
glāze Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
kivete Neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai).
tēlojums Neliels prozas daiļdarbs, kam sižetā nav ietverta ārēja darbība, notikumi.
Īsais stāsts Neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
Stāstu krājums, īsais stāsts Neliels stāsts, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
klimpa Neliels, ieapaļš veidojums no citiem pārtikas produktiem (piemēram, no kartupeļiem).
baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā).
skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
apvaldīt Neļaut izvērsties (kādam), neļaut notikt (kam). Savaldīt.
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.). Nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
palikt Nemainīties, saglabāties (esošajā stāvoklī). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par esošo stāvokli, apstākļiem u. tml.).
palikt Nemainīties, saglabāties (kādā kvalitātē, īpašībā). Netikt mainītam, tikt saglabātam (par kvalitāti, īpašību).
Palikt spēkā Nemainīties. Netikt mainītam, grozītam.
Palikt spēkā Nemainīties. Netikt mainītam, grozītam.
izkust Nemanot tikt izdotam (parasti par naudu).
kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu).
Ne kripatas (arī kripatiņas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kripatiņas (arī kripatas) Nemaz (ēdiena, pārtikas).
Ne kumosa, arī nevienu kumosu Nemaz ēdiena, pārtikas.
ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas, nodarīt ļaunu (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
Ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam). Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.). Izjukt (3).
pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi). Nerealizēties (par nodomu).
aizkavēties Nenotikt paredzētajā laikā.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
emalja Neorganisks stiklveida pārklājums, ko metāliem uzkausē vai nostiprina, uzkarsējot līdz saķepšanai. Materiāls, ko lieto pārklājumu iegūšanai.
Brīnumu lietas Neparasti, neticami notikumi, fakti.
Brīnumu lietas Neparasti, neticami notikumi, fakti.
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē. Saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
Ievārīt (arī savārīt) putru (arī ziepes) Nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
zirgs Nepārnadžu kārtas dzimta, pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, kurām labi attīstīti tikai trīs pirksti (piemēram, mājas zirgs, Prževaļska zirgs).
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai).
plūst Nepārtraukti tikt transportētam. Nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
sagrozīt Nepatiesi, arī neprecīzi atspoguļot, izskaidrot (piemēram, Sāktus, notikumus, kāda teikto), parasti, lai kādu maldinātu.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
antipātija Nepatika, pretīgums. Pretstats: simpātija.
nesmukums Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
jezga Nepatīkams notikums, situācija.
Rūgts kumoss Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Rūgts kumoss (arī malks, piliens) Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
klipa Nepatikšanas, arī neveiksme.
mēsli Nepatikšanas.
nedienas Nepatikšanas.
Aizcirst (arī aizvērt) durvis Nepieļaut (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
aizmirst Nesaglabāt atmiņā (priekšstatu par cilvēkiem, priekšmetiem, notikumiem).
aizmirst Nesajust, neapzināties, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst uzmanību (kam) - pārdzīvojumu, notikumu ietekmē.
atēna Neskaidrs (pagātnes notikumu) tēls (atmiņā).
Dzīves neizpratne Nespēja, neprasme izprast apkārtējos notikumus, orientēties tajos.
Kritusi sieviete Netikla sieviete.
Kritusi sieviete Netikla sieviete.
slampa Netikla, izlaidīga sieviete. Padauza.
padauza Netikls, izlaidīgs cilvēks.
vazaņķis Netikls, izlaidīgs cilvēks.
atteikties Netīkot, necensties (pēc kā). Iztikt (bez kā). Ziedot, upurēt. Atsacīties.
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu).
Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
Palikt aiz durvīm Netikt ielaistam (kur). Netikt uzņemtam (piemēram, mācību iestādē), netikt pieņemtam (piemēram, darbā).
stāvēt Netikt izlietotam.
Palikt starp mums (arī pašu starpā) Netikt izpaustam ārpus noteikta cilvēku kopuma.
iegulties Netikt laistam apgrozībā, netikt izmantotam.
aizkavēties Netikt līdzi citiem (darbā).
Palikt iepakaļ (arī iepakaļus, iepakaļis apv., iepakaļš apv.) Netikt līdzi, arī atrasties, nokļūt aizmugurē pārējiem (gājienā, braucienā).
iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku).
nostāvēt Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
Palikt pusceļā Netikt pabeigtam (par ko iesāktu), netikt paveiktam līdz galam.
aizlūzt Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
iegult Netikt pārdotam pieprasījuma trūkuma dēļ.
palikt Netikt patērētam, izlietotam.
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
Palikt pāri Netikt patērētam, izlietotam. Saglabāties, arī būt nevajadzīgam (parasti par kā daļu).
iekavēties Netikt paveiktam laikā (parasti par darbu).
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā.
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā. Arī nokavēties (2).
iegult Netikt tālāk virzītam, risinātam.
noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām). Pazaudēt nozīmīgumu.
stāvēt Netikt veiktam (par, parasti aizsāktu, darbu). Netikt apstrādātam, izstrādātam.
atkrist Netikt veiktam. Nenotikt.
izvirtība Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
netikumisks Netikumīgs (1).
bezgodis Netikumīgs cilvēks.
nešķīsts Netikumīgs, neķītrs.
netikumiskums Netikumīgums (1).
netikumīgs Netikumisks (1).
netikumīgums Netikumiskums (1).
velns Netikums.
trums Netikums. Ļoti negatīva parādība (parasti sabiedrībā).
krist Neturēties stingri (kur) iekšā, netikt stingri saturētam un velties, slīdēt ārā (no turienes) - par priekšmetiem.
skandāls Nevēlams (parasti piedauzīgs) notikums, kura dalībnieki izpelnās sabiedrības nosodījumu.
Neskati (arī neskaties) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
Neskaties (arī neskati) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
Neskati (arī neskaties) vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
Neskaties vīru no cepures Nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
aizslacīties Neviļus tikt aizslacītam.
apslacīties Neviļus tikt apslacītam.
iesprukt Neviļus, negribēti ievirzīties, arī tikt ievirzītam (kur iekšā).
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
iedzīties Neviļus, negribēti tikt iedzītam, iesistam (kur iekšā).
iegrūsties Neviļus, negribēti tikt iegrūstam (1).
iesēties Neviļus, negribēti tikt iesētam.
iesviesties Neviļus, negribēti tikt iesviestam.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
izravēties Neviļus, negribēti tikt izravētam.
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam. Izteikties (2).
izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
iesprukt Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izdarītam.
Izsprukt pār lūpām Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam. Izsacīties (2).
nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vaidu, izteikumu u. tml.). Izsprukt (2).
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
sprukt Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzkratītam.
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
uzlieties Neviļus, negribēti tikt uzlietam (1).
atbraucīties Neviļus, nejauši tikt atbraucītam.
atgriezties Neviļus, nejauši tikt atgrieztam.
atgrūsties Neviļus, nejauši tikt atgrūstam vaļā.
atlauzties Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
rasisms Nezinātnisku, reakcionāru koncepciju kopums, kuru pamatā ir uzskats par cilvēku rasu fizisko un garīgo nelīdzvērtīgumu un tā izšķirošo nozīmi cilvēku sabiedrības vēsturē un kultūrā. Reakcionāra, fašistiska politika, kuras mērķis ir iznīcināt par zemākām uzskatītās rases.
Bada tiesa Niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
Bada tiesa Niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra. Stikla šķiedra.
Stikla šķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra. Stiklšķiedra.
Stikla šķiedra No kausēto stikla iegūta šķiedra. Stiklšķiedra.
šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
kronšteins No vertikālas plaknes izvirzīta detaļa (piemēram, kā novietošanai, balstīšanai). Balstenis.
ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
Izkāpināt sevi Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināties.
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu. Būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
krist Nokarāties, arī nokarāties un skart (ko), atrasties vertikāli vai slīpi (uz kā, pāri kam) - par matiem, audumu u. tml.
Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
Izturēt konkursu Nokārtot iestājpārbaudījumus tā, ka var tikt uzņemts mācību iestādē.
nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
nosmiņķēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
neartikulēts Nol. divd. --> artikulēt.
nepietiekams Nol. divd. --> pietikt.
nepietiekošs Nol. divd. --> pietikt.
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku). Noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu). Nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvokli. Nostādīt [1] (3).
Iegult (arī iegulties) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) kapā (arī zemē) Nomirt un tikt apglabātam.
Iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) Nomirt un tikt apglabātam.
nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
Sadot pa ādu Nopērt. Sasist. Piekaut. Izteikt stingru rājienu, baigu kritiku.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta. Tāds.
tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta: šādā veidā.
no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties. Pēkšņi.
Līdz tam Norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis. Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
Tas viss, retāk viss tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu. Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu) pilnīgu kopumu, par kuru (tūlīt) kas tiks minēts.
līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu). Norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā. Tūlīt (1).
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
Tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks. Arī turpmāk.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam).
iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
fināls Noslēgums, beigu posms (darbībai, notikumam).
nonākt Noslīdēt, tikt novilktam nost.
nelāgums Nosodāms nodarījums. Nepatikšanas.
grēks Nosodāms nodarījums. Noziegums. Arī netikums.
aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām.
racionēt Noteikt, normēt (pārtikas produktus).
nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots.
atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (referāts, nodarbības u. tml.).
pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli. Pietura (1).
pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi. Pieturvieta.
profils Noteikta, raksturīga (piemēram, priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni).
Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Komandanta stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju.
Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvokli), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
Policijas stunda Noteikts diennakts laiks (parasti karastāvoklī), kad civiliedzīvotāji drīkst uzturēties ielās tikai ar īpašu atļauju. Komandanta stunda.
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām). Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Arī saikne.
atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
notikties Notikt [1] (1).
lēkties Notikt, atgadīties (kam).
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt). Gadīties.
gadīties Notikt, būt (reizumis, dažkārt).
klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ).
nākties Notikt, gadīties.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
Nošauties greizi (arī šķībi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
Nošauties šķībi (arī greizi) Notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts.
paveikties Notikt, norisināties (kā). Arī izdoties.
novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku.
izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
iznākt Notikt, realizēties.
būt Notikt; norisināties.
kinoieraksts Notikuma, parādības fiksējums kinolentē.
brāzmains Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (laika posms).
nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu).
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas.
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem.
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma.
fotohronika Notikumu hronika fotoattēlos.
annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
Vēstures rats (arī ritenis) Notikumu vēsturiska attīstība, vēsturiskās attīstības process.
Ķēdes reakcija Notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
Ķēdes reakcija Notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
hronika Notikumu, faktu u. tml. reģistrējums hronoloģiskā secībā. Pasākuma, darbības u. tml. secīgs apraksts.
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
Novalkāt driskās Novalkāt, kamēr paliek tikai driskas.
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
Staigāt uz rokām Novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu).
Nostāties uz rokām Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
Nostāties uz rokām Novietoties vertikāli balstā uz rokām.
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
numismāts Numismātikas speciālists.
nule Nupat, tikko.
terms Objekta apzīmējums ar matemātikas valodas līdzekļiem.
proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
komunikē Oficiāls paziņojums par diplomātisku sarunu rezultātiem, par valstu savstarpējo vienošanos, par nozīmīgiem notikumiem valsts dzīvē.
proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
Nepiesātināti ogļūdeņraži Ogļūdeņraži, kuri sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža un kuru molekulām ir mazāks ūdeņraža atomu skaits nekā atbilstošiem piesātinātiem ogļūdeņražiem.
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām un skrimšļiem un ko izmanto, piemēram, pārtikas rūpniecībā.
optiķis Optikas (1) speciālists.
refraktometrija Optikas nozare, kas mērī gaismas refrakcijas koeficientus.
spektroskopija Optikas nozare, kas pēlī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
Fizikālā optika Optikas nozare, kas pētī ar gaismas viļņējādo dabu saistītās parādības.
elektrooptika Optikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām.
kristāloptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanās likumsakarības kristālos.
magnetooptika Optikas nozare, kas pētī gaismas izstarošanu, izplatīšanos un absorbciju ķermeņos, kas atrodas magnētiskajā laukā.
Fizioloģiskā optika Optikas nozare, kas pētī gaismas uztveršanas procesus acī.
metāloptika Optikas nozare, kas pētī metālu optiskās īpašības.
Ģeometriskā (arī staru) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
Staru (arī ģeometriska) optika Optikas nozare, kas pētī optiskās parādības, kurās var neievērot gaismas viļņējādo dabu un var operēt ar gaismas staru jēdzienu un gaismas laušanas un atstarošanas likumu.
kaleidoskops Optiska ierīce (rotaļlieta) - caurule, kurā krāsaini stikliņi vai akmentiņi spoguļu sistēmā veido simetrisku ornamentu, kas mainās, cauruli grozot.
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
astigmatisms Optisko stiklu vai acs defekts, kas rada izplūdušu attēlu.
kronstikls Optisks stikls ar noteiktu gaismas laušanas koeficientu.
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā.
smaržviela Organiska viela, organisku vielu maisījums, kam piemīt raksturīga smarža un ko izmanto, piemēram, parfimērijas un kosmētikas rūpniecībā, pārtikas produktu ražošanā.
pleksistikls Organiskais stikls.
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv tikai no oglekļa un ūdeņraža.
aerobs Organisms, kas spēj dzīvot tikai tādā vidē, kurā ir nesaistīts skābeklis.
kuģniecība Organizācija (dienests), kas vada šāda satiksmi.
noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
orientālists Orientālistikas speciālists. Orientologs.
partitūra Orķestrim, korim, ansamblim komponēta skaņdarba visu partiju kopējs fiksējums tā, lai vienlaicīgi izpildāmās notis atrastos uz vienas vertikāles.
Ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
Pa tam, arī pa to starpu Pa to laiku, tikmēr.
Pa to starpu, arī pa tam Pa to laiku, tikmēr.
Pa tam Pa to laiku, tikmēr.
tostarp Pa to laiku, tikmēr.
sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu. Arī pagatavot (ēdienu).
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet.
pārbiezināt Padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu).
sārtot Padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem).
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par nebijušu, nenotikušu. Panākt, ka (kas) nenotiek.
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
Kara komunisms Padomju valsts ekonomiskā politika pilsoņu kara un ārvalstu militārās intervencijas periodā (no 1918. gada līdz 1920. gadam).
garām Pagājis (par laika posmu, notikumu).
sadarīt Pagatavot (ko, parasti pārtikas produktus) lielāka daudzumā. Pagatavot (kā, parasti pārtikas produktu, lielāku daudzumu).
vēsture Pagātne (1). Pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.
atcere Pagātnes notikumu, pārdzīvojumu un priekšstatu saglabāšanās apziņā. Atmiņa.
aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
pielasīties Pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma).
kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem.
atskats Pakavēšanās (runā, rakstos pie pagātnes notikumiem). Apskats, apraksts (par kādu pagātnes notikumu vai laika posmu).
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatienu (arī skatu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
Mest skatu (arī skatienu) atpakaļ Pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
Izkāst caur zobiem reti Paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt.
saldēt Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai. Pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai.
militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) aneksionistisku karu mērķiem. Realizēt militārismu. Ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu).
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku.
zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
Pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Palikt bez pārtikas, uztura.
Pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) Palikt bez pārtikas, uztura.
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
Didaktiskā literatūra Pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.
ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
nodrošināt Panākt (piemēram, ar ierīces, mehānisma palīdzību), ka (ko) var iedarbināt, izmantot tikai noteiktas personas.
šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
(Ie)grūst (arī iedzīt) postā Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) notiek nelaime. Sagādāt (kādam) nepatikšanas.
pievilkt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas interese, izraisās patika. Piesaistīt.
šķīstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
tikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tikšķ.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms) tiek aizņemts, piepildīts (piemēram, ar notikumiem).
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka, parasti pēkšņi, sākas, izraisās (aktīva darbība, notikumi u. tml.).
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
Atņemt, (arī atraut) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
Atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd vertikāli vai slīpi ar vienu galu lejā, zemē (no kurienes). Panākt, ka (kas) noslīd lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par ko iekārtu, piekārtu, satvertu.
iepotēt Panākt, ka iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka izraisās (jūtas).
potēt Panākt, ka kāds iegūst (piemēram, pārliecību, tikumus), panākt, ka kādam izraisās (jūtas).
Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo maizes kumosu Panākt, ka kāds zaudē iztikas līdzekļus.
pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
Rūtiņu papīrs Papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
aizritēt Par dažādām norisēm, notikumiem, domām u. tml.
helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
pārliecināt Par notikumiem, darbībām, pieredzi.
pagājušais Par notikumu, norisi.
atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, kontrolēts, novērtēts.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
Goda parāds Parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem, nodrošinājumiem.
atcept Pārāk ilgi tikt ceptam, tā ka atdalās garoza (par maizi).
jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1). Tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam). Pretstats: vecākais.
tveicīgs Parasti ar «būt», «kļūt», «tikt», «tapt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar ļoti augstu gaisa temperatūru.
tik Parasti atkārtojumā «tik, tik»: lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
pasaka Parasti savienojumā «literārā pasaka»: daiļdarbs, kam raksturīga fantastika, sižeta un tēlu tuvība šādam vēstītājas folkloras sacerējumam. Attiecīgais daiļliteratūras žanrs.
statistika Parasti savienojumā «matemātiskā statistika»: lietišķās matemātikas nozare, kas pēti datu ieguvi, apstrādi, izstrādā matemātiskus modējus, kuru pamatā ir varbūtību teorijas jēdzieni un postulāti.
klajā Parasti savienojumā «nākt klajā»: tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
pūtējs Parasti savienojumā «stikla pūtējs»: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus.
tik Parasti savienojumā «tik, tak»: lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
apmīļot Parasti savienojumā ar «(ar) acīm», «ar skatienu»: sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
skumjš Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
priecīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar prieku, jautrību, pacilātību.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemas temperatūras sajūtu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar paaugstinātas temperatūras sajūtu.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar, parasti mazliet, paaugstinātas temperatūras sajūtu. Skrējējam kļūst silti.
mitrs Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
karsts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar (samērā) augstu (gaisa) temperatūru.
silts Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
vēss Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru.
tālu Parasti savienojumā ar «cik», «tik». Norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti.
ar Parasti savienojumā ar «sākt» formām: norāda uz kādu notikumu vai stāvokli, kas ir kādas darbības vai norises sākumposmā.
raugs Parasti savienojumā ar «vecs»: iepriekšējā laikposma uzskatu, tikumu, paradumu u. tml. kopums.
ievārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt Parasti savienojumā ar «ziepes», «putra»: nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas. Pieļaut kļūdas, aplamības.
riketsija Parazītisks lodveida vai nūjiņveida mikroorganisms, kam ir kopīgas pazīmes gan ar vīrusiem, gan ar baktērijām un kas vairojas tikai dzīvās šūnās.
degustēt Pārbaudīt (pārtikas produktus) pēc izskata, garšas, smaržas, lai noteiktu (to) kvalitāti ražošanas gaitā.
Dabūt sirmus matus Pārdzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā).
miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
aizsvīst Pārklāties ar sīkiem ūdens pilieniem (par stiklu). Norasot.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tekošu).
krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā). Pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
Nolauzt (arī aplauzt) degunu (biežāk ragus) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Aplauzt ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Nolauzt (arī aplauzt) ragus (retāk degunu) Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
Aplauzt (arī nolauzt) ragus Pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
puritānisms Pārmērīgi stingra tikumība.
puritānis Pārmērīgi stingras tikumības piekritējs.
lukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu. Laterna.
izpūst Pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku. Šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
Partijas iekšējā opozīcija Partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo orgānu politiku.
kumoss Pārtika, iztikas līdzekļi.
proviants Pārtika, pārtikas krājums (parasti bruņotajiem spēkiem).
provīzija Pārtikas krājums (parasti ceļojumam, ekspedīcijai).
patēriņš Pārtikas preču, rūpniecības preču u. tml. izmantojums cilvēka, cilvēku grupas personisko vajadzību apmierināšanai.
konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
ceļamaize Pārtikas produkti, ko ņem vai dod līdzi ceļā, ceļojumā.
ēdamlietas Pārtikas produkti.
ēdams Pārtikas produkti. Ēdiens.
cukurs Pārtikas produkts - balta, kristāliska, salda viela, ko iegūst, piemēram, no cukurbietēm, cukurniedrēm.
sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
putraimi Pārtikas produkts - veselu vai skaldītu lobīto graudu izstrādājumi.
kaviārs Pārtikas produkts no īpaši apstrādātiem zivju ikriem.
piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Pupiņu kafija Pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Dabiskā (arī īstā) tēja Pārtikas produkts, kas iegūts no tējaskrūma jauno dzinumu lapām. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma. Šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, satecinot to ar siera raugu vai ar pienskābes baktērijām.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
Šķīstošā kafija Pārtikas produkts, ko iegūst, ekstrahējot ūdenī šķīstošo kafijas vielu un pēc tam izdalot sauso vielu no ekstrakta. Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
ēdamviela Pārtikas produkts.
Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
Ledus pagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu.
leduspagrabs Pārtikas produktu uzglabāšanai paredzēts pagrabs ar ledu. Ledus pagrabs.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju, jūras dzīvnieku un augu ieguvi, kā arī šās produkcijas pārstrādi.
pienrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas ietver piena pārstrādāšanu, dažādu piena produktu ražošanu. Piena rūpniecība.
vīnrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar vīna ražošanu.
darītava Pārtikas rūpniecības uzņēmums, kur ražo, parasti alu un iesalu, arī vīnu, bezalkoholiskos dzērienus.
kantīne Pārtikas un dzērienu veikals (parasti neliels).
baroties Pārtikt (par dzīvniekiem).
Dzīvot (arī būt) (svešā) maizē Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
Dzīvot (arī būt) svešā maizē Pārtikt no kāda dotiem līdzekļiem.
izmist Pārtikt un izdzīvot.
Pārtikt (arī dzīvot) no zila gaisa un mīlestības (arī no zila (arī svaiga) gaisa) Pārtikt, dzīvot ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
Ierobežojuma partikula Partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
Apturēt vēstures ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu Pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
pārstiklot Pārveidot (vielu) tā, ka (tai) izveidojas stiklveida struktūra.
granulēt Pārvērst (kādu materiālu, piemēram, metālu, stiklu) granulās (1).
jaranga Pārvietojama, ar briežādām pārklāta telts, ko veido apaļa pamatne, vertikālas sienas un konusveida jumts (dažām ziemeļaustrumu Sibīrijas nomadu tautām).
sastapt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu). Satikt (1).
pacelt Pārvietot no horizontāla, nokarena stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī (piemēram, atverot, aizverot ko).
tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
pārcelties Pārvietoties, tikt pārvietotam (uz citu vietu) - piemēram, par fizikālām parādībām.
nokļūt Pārvietoties, tikt pārvietotam un sākt (kādā vietā), parasti nejauši, kādu apstākļu ietekmē, dzīvot, strādāt u. tml.
pārsviesties Pārvietoties, tikt pārvirzītam (uz citu vietu, citā virzienā) - par apšaudi, karadarbību, cīņu.
pārcelties Pārvirzīties, tikt pārvirzītam (no vienas vietas, laikposma u. tml. uz citu) - par tekstā attēloto darbību.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
Brīnumu pasakas Pasakas ar daudziem fantastikas elementiem sižetā.
laimesspēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības.
Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
Laimes spēle Pasākums, notikums, kurā veiksme atkarīga tikai vai galvenokārt no nejaušības. Laimesspēle (2).
diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla. Romantika.
komentārs Paskaidrojums, secinājums, spriedums (par kādu notikumu, pasākumu u. tml.).
piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu).
nu Pastiprina jautājamās partikulas, jautājamā vietniekvārda vai jautājamā apstākļa vārda nozīmi.
raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur normāli aug tikai pūkveida mati.
piekrišana Patika (pret kādu), ko izpauž daudzi pretējā dzimuma cilvēki.
dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties.
patikšana Patika.
patikties Patikt [1] (1).
patikties Patikt [1] (2).
Iet pie sirds Patikt, izraisīt patīkamas emocijas.
Iet pie sirds Patikt, izraisīt pozitīvas emocijas.
Pamielot acis Patiku apskatīt, aplūkot.
Mielot acis Patiku skatīties, redzēt.
Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
(Sa)raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
Raukt degunu Paust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu.
uzbrukt Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
uzklupt Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
Noņemt mugursomu no muguras. (Pa)griezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Pagriezt (arī uzgriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
Uzgriezt (arī pagriezt) muguru Paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā).
pārvērsties Pavājinoties vai palielinoties (kā) saskatāmībai (piemēram, tam attālinoties vai tuvojoties), tikt uztvertam citādi, par ko citu.
panākt Paveikt (tikpat, cik paveicis kāds cits), darot ko ātrāk, spraigāk, labāk. Arī atgūt (nokavēto).
iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot. Stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2). Pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot. Stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
Pagrieziena punkts Pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
Pagrieziena (arī pavērsiena) punkts Pavērsiena, būtisku pārmaiņu brīdis, posms vai pēkšņs notikums (piemēram, dzīvē, kā attīstības gaitā).
noliekt Pavērst (ko vertikālu) slīpi vai horizontāli. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nosveras uz leju, līdz zemei, uz sāniem.
pēda Pazīmes, kas paliek (pēc kādas darbības, procesa, notikuma u. tml.).
sliede Pazīmes, kas paliek, piemēram, pēc kādas darbības, procesa, notikuma.
zīme Pazīmes, pēdas (piemēram, iespiedumi, nospiedumi u. tml.), kas palikušas, piemēram, pēc kādas darbības, notikuma u. tml.
tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā. Ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
Pastarā diena Pēc reliģiskajiem priekšstatiem - diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
katastrofa Pēkšņa, liela pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
atrauties Pēkšņi atdalīties, tikt atrautam (piemēram, par ko piestiprinātu, saaugušu).
Izlēkt no eņģēm Pēkšņi darīt, arī notikt ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu. Pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju). Pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
iesisties Pēkšņi parādīties, pēkšņi tikt sajustam (piemēram, sejā, galvā).
iedzelt Pēkšņi rasties un izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (parasti par domu). Izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu (par notikumu, faktu).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī iešauties, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Ieskriet (arī iekrist, iešauties) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iekrist (arī ieskriet, (ie)šauties) prātā (arī galvā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Šauties prātā (arī galva, atmiņā) Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
izlauzties Pēkšņi tikt izteiktam, izpaustam (par to, ko cenšas aizturēt).
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam. Arī izbīties.
pārplīst Pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu).
pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli).
iesvilt Pēkšņi tikt spēcīgu jūtu, izjūtu pārņemtam. Iekarst (1), iedegties (3).
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
speciālnumurs Periodiska izdevuma iespiedvienība, kas veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
žurnāls Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla).
statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai. Vertikāls.
svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai. Vertikāls.
intendants Persona, kas pārzina karaspēka un militāro iestāžu apgādi ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
Kara kūrēji (arī kurinātāji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
Kara kurinātāji (arī kūrēji) Personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
Dot pa ādu Pērt, sist. Izteikt stingru rājienu, bargu kritiku...
komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
noskaidroties Pētīšanas, informācijas vākšanas rezultātā tikt izzinātam, izprastam.
Smīnēt ūsās Pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
piectik Piecreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
detektīvžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīga kādu noslēpumu, parasti noziegumu, atklāšanas tematika.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
Dabūt sirmus matus Piedzīvot lielas bēdas, nepatikšanas.
pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
pielīst Pielabināties, izpatikt (kādam), parasti savtīgos nolūkos.
aizzilināt Pieliet (putrai) tik maz piena, ka nekļūst balta, bet tikai zilgana.
atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
Piena stikls Pienstikls.
Piena stikls Pienstikls.
uzpildīties Piepildīties, tikt piepildītam, parasti papildinoties (piemēram, par trauku).
skola Pieredze, arī informācija, kas ir iegūta darbībā, rīcībā, saskarsmē ar kādiem notikumiem, apstākļiem.
valdzināt Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
piesieties Piesaistoties, pievēršoties (kam), ierobežot savu kustības, rīcības brīvību, tikt ierobežotam.
diezgan Pietiekami, tik daudz, cik vajag.
pietikties Pietikt [1] (1).
retrospekcija Pievēršanās pagātnei. Pagājušo notikumu apskats.
piekrišana Pievienošanās (kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); pozitīva atbilde, kas rada iespēju kam notikt, norisināties vai apliecina gatavību, ko darīt.
piebiedroties Pievienoties, tikt pievienotam (kam citam, parasti līdzīgam).
pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare.
Bez kumosa (maizes, pārtikas) Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
Bez kumosa maizes (arī pārtikas) Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
Bez kumosa pārtikas (arī maizes) Pilnīgi bez pārtikas, maizes.
nodoties Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām. Nodoties ļoti lielai paškritikai. Izkāpināt sevi.
pārņemt Pilnīgi saistīt, ietekmēt psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
Pārņemt prātus Pilnīgi saistīt, ietekmēt vairāku vai daudzu cilvēku psihiskās norises (piemēram, par domu, notikumu).
Līdz pēdējam kumosam Pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
piepilēt Pilot (kam), tikt piepildītam (ar to).
pilngadnieks Pilsonis, kas tikko ir sasniedzis pilngadību. Arī pilngadīgais.
Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes institūcijas (orgāna) pārstāvi.
Pasīvās vēlēšanu tiesības Pilsoņa tiesības tikt ievēlētam par valsts varas, likumdošanas vai pārvaldes orgāna pārstāvi.
Horizonta plakne Plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
Horizonta plakne Plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai.
uztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
vīties Plandīties (mastā). Plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
magnētadata Plāns magnēts (izstiepta romba veidā), kas brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsts pret ziemeļiem.
plastolīts Plastikāts.
Termoreaktīvās plastmasas Plastmasas, kuru plastiskums izpaužas tikai to apstrādes laikā.
nostiprināties Plaši ieviesties, tikt lietotam.
slava Plaši izplatīta informācija (piemēram, par kādu cilvēku, notikumu).
lielceļš Plats, grantēts ceļš (satiksmei starp samērā lielām apdzīvotām vietām).
pleksiglass Pleksistikls.
pieplūst Plūstot (kam), tikt piepildītam, pārklātam (ar to).
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
strofika Poētikas nozare, kas pētī pantu un dzejoļu formu ritmiski intonatīvo uzbūvi un izmantojumu.
reālpolitika Politika, kurā ņem vērā reālos politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos u. tml. apstākļus.
neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē. Šādas politikas realizēšana.
revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
lappuse Posms, arī notikums (kā attīstībā, norisē).
traģika Postošu notikumu, apstākļu, arī lielu nelaimju kopums, to ietekme. Arī traģēdija (2).
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu.
Pirmās nepieciešamības preces (arī priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.) Preces (priekšmeti, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kurām nekādā gadījumā nevar iztikt.
opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
pretība Pretīgums, nepatika.
demaršs Pretrīcība (diplomātijā) sakarā ar kādu notikumu. Dokuments, kurā pausta šāda pretrīcība.
svētki Priecīgs, ievērojams notikums, ko īpaši atzīmē, svin.
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta. Apmierinājums, labpatika.
vējstikls Priekšējā (transportlīdzekļa, piemēram, automobiļa) loga stikls. Priekšējais stikls.
priekšstikls Priekšējā loga stikls (automobilim).
Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevai iztikt.
Pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) Priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījuma nevar iztikt.
mīlulis Priekšmets (parasti rotaļlieta), kas izraisa sevišķu patiku.
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecības.
liecinieks Priekšmets, kas eksistē kāda notikuma laikā.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, jostas, siksnas, somas, maisi), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas un aizsarglīdzekļu, kā arī personisko mantu nešanai. Priekšmetu kopums, kas paredzēts nešanai ar šāda komplekta palīdzību.
Tikumiskais ideāls Priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
problēmika Problemātika.
lieta Procesuālā darbība, norise kādā jautājumā (sakarā ar kādu notikumu, pret kādu personu). Tiesas process.
piētisms Protestantiska kustība, kas radās 17. gadsimtā un kam raksturīga dievbijīga didaktika un askētisms ikdienas dzīvē.
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās. Apkaunojošs notikums.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem. Lekcija, referāts.
Saules pulkstenis Pulkstenis, ar kuru Saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
Saules pulkstenis Pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā. Šīs kārtas putns.
Zila putra Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
Zila putra Putra, kas vārīta ūdenī ar mazu piena piedevu vai tikai ūdenī.
aizpūžņot Pūžņojot tikt pārklātam, aizpildītam ar strutām.
Praktiskā radiobioloģija Radiobioloģijas nozare, kas pētī jonizējošā starojuma izmantojamību kultūraugu ražas palielināšanā un kvalitatīvā uzlabošanā, selekcijā, pārtikas produktu aukstajā sterilizācijā.
radioģenētiķis Radioģenētikas speciālists.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
politizēt Radīt (kam) politisku raksturu. Ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
(At)vērt (arī pavērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Pavērt (arī atvērt) durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
Vērt durvis Radīt apstākļus, iespēju (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.).
tinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai.
stinkšķēt Radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem). Atskanēt šādai skaņai. Tinkšķēt.
džinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādam troksnim.
žvinkstēt Radīt augstu, parasti spalgu, troksni (piemēram, par metāla priekšmetiem, stikliem, tiem krītot, plīstot u. tml.). Atskanēt šādam troksnim.
zvanīt Radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.). Atskanēt šādām skaņām.
šķindēt Radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem). Atskanēt šādam troksnim.
tankšķēt Radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas). Atskanēt šādai skaņai.
apšķebināt Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku (piemēram, par kādu smaržu, garšu).
(Ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Apšķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
(Ap)šķebināt sirdi (biežāk dūšu) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
Šķebināt dūšu (retāk sirdi) Radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
klinkšķēt Radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras). Atskanēt šādam troksnim.
strinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai.
trinkšķēt Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem). Atskanēt šādai skaņai. Strinkšķēt.
sagatavoties Radīt sevī (gaidāmam notikumam, situācijai) atbilstošu noskaņojumu, attieksmi.
žņerkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
pārtapt Radošā procesā pārveidoties, tikt pārveidotam par ko citu (piemēram, par ieceri, tekstu, mākslas tēlu).
atbaidīt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt.
atbiedēt Radot nepatiku, bailes, atsvešināt. Atbaidīt (2).
rainists Rainistikas speciālists. Rainologs.
atdarināt Rakstīt (citas valodas burtus un vārdus) vai izrunāt (citas valodas skaņas) ar savas valodas rakstības, fonētikas, gramatikas līdzekļiem.
feļetons Raksts, kurā izsmietas negatīvas parādības, kritizētas konkrētas personas. Attiecīgais publicistikas žanrs.
zīmogs Raksturīga pazīme, iezīme (radusies kādas darbības, procesa, notikuma u. tml. rezultātā).
akords Raksturīgs (kāda notikuma) moments, iezīme (sākums vai nobeigums).
antarktisks Raksturīgs Antarktikai, saistīts ar to.
antiklerikāls Raksturīgs antiklerikālismam, saistīts ar to. Vērsts pret klerikālismu, baznīcas un garīdzniecības privilēģijām.
antikomunistisks Raksturīgs antikomunismam, saistīts ar to. Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi.
iegult Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
iegulties Rasties un saglabāties (par jūtām). Izraisīt pārdzīvojumu un saglabāties apziņā (piemēram, par notikumu).
palikt Rasties, arī tikt radītam, izveidotam un saglabāties.
Nokrist no debesīm (arī no (zila) gaisa) Rasties, izveidoties, arī tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūlēm.
Krist (retāk birt) no debesīm (arī no gaisa) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
Krist (retāk birt) no gaisa (arī no debesīm) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
Birt (biežāk krist) no debesīm (arī no gaisa) Rasties, tikt iegūtam ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
Krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) mutē (arī klēpī, rokās, plaukstā) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) plaukstā (arī rokās, klēpī, mutē) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) rokās (arī plaukstā, klēpī, mute) Rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāt (3).
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.). Šņaukāties (3).
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām). Pārklāties ar krunkām (par ādu). Grumboties.
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri). Sākt pārklāties ar grumbām (par ādu).
militārisms Reakcionārā (kapitālistiskas valsts) politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām, parasti vājākām, valstīm, vestu aneksionistiskus karus, apspiestu tautas masu brīvības cīņu. Valsts varas realizēšana, ko veic militārpersonu grupa.
nostāsts Reālistisks, sižetiski nobeigts vēstījums par konkrētiem, vēsturiski pamatotiem faktiem, spilgtiem pagātnes notikumiem, par nozīmīgiem cilvēkiem. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs. Arī teika.
reālpolitiķis Reālpolitikas piekritējs.
fakts Reāls, patiess notikums, (īstenības) parādība.
feļetons Recenzijas, kritikas raksti, arī daiļliteratūras sacerējumi (periodikā).
aizstumties Refl. --> aizstumt (2), tikt aizstumtam.
atstaroties Refl. --> atstarot (1): tikt atstarotam.
iemalties Refl. --> iemalt (1). Maļot tikt iegūtam.
iemalties Refl. --> iemalt (2). Maļot, arī griežot tikt ierautam (kur iekšā).
izglābties Refl. --> izglābt (1). Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
nogremdēties Refl. --> nogremdēt (1), tikt nogremdētam.
noskrambāties Refl. --> noskrambāt (1): tikt noskrambātam.
paglābties Refl. --> paglābt (1). Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
pakaitēties Refl. --> pakaitēt [2], tikt pakaitētam.
papildināties Refl. --> papildināt (1)·, tikt papildinātam.
pāršķirties Refl. --> pāršķirt (2), tikt pāršķirtam.
pastiepties Refl. --> pastiept (1), tikt pastieptam.
pašķiebties Refl. --> pašķiebt, tikt pašķiebtam.
pašķobīties Refl. --> pašķobīt, tikt pašķobītam.
pavēdināties Refl. --> pavēdināt (2), tikt pavēdinātam.
piebārstīties Refl. --> piebārstīt (1): tikt piebārstītam, parasti neviļus, negribēti.
piebērties Refl. --> piebērt (4): tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
piejaukties Refl. --> piejaukt (1): tikt piejauktam. Arī piemaisīties.
piestrādāties Refl. --> piestrādāt (5): tikt piestrādātam.
saberzties Refl. --> saberzt (2): tikt saberztam.
sabrūnināties Refl. --> sabrūnināt: tikt sabrūninātam.
sadalīties Refl. --> sadalīt (1): tikt sadalītam.
sadrumstaloties Refl. --> sadrumstalot (2): tikt sadrumstalotam.
sadurties Refl. --> sadurt (3): tikt sadurtam.
sagrumboties Refl. --> sagrumbot: tikt sagrumbotai.
saīsināties Refl. --> saīsināt (3), tikt saīsinātam.
sakopoties Refl. --> sakopot (1): tikt sakopotam.
samazināties Refl. --> samazināt (1): tikt samazinātam.
sapresēties Refl. --> sapresēt (1): tikt sapresētam.
saraustīties Refl. --> saraustīt (1): tikt saraustītam.
sasīcināties Refl. --> sasīcināt (2): tikt sasīcinātam.
saspaidīties Refl. --> saspaidīt (2): tikt saspaidītam.
sastiprināties Refl. --> sastiprināt, tikt sastiprinātam.
sasvērties Refl. --> sasvērt (2): tikt sasvērtam.
sašķobīties Refl. --> sašķobīt (1); tikt sašķobītam.
satīties Refl. --> satīt (3); tikt satītam.
sautēties Refl. --> sautēt (1): tikt sautētam.
sijāties Refl. --> sijāt (1), tikt sijātam.
skaldīties Refl. --> skaldīt (4): tikt skaldītam.
slīpēties Refl. --> slīpēt (1): tikt slīpētam.
slīpēties Refl. --> slīpēt (2): tikt slīpētam.
sublimēties Refl. --> sublimēt (1), tikt sublimētam.
sutināties Refl. --> sutināt (1): tikt sutinātam: arī sautēties (1).
tvaicēties Refl. --> tvaicēt (1), tikt tvaicētam.
uzrauties Refl. --> uzraut (4), tikt uzrautam.
uzšķiesties Refl. --> uzšķiest (1). Neviļus, negribēti tikt uzšķiestam.
uzšļakstināties Refl. --> uzšļakstināt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstinātam.
uzšļakstīties Refl. --> uzšļakstīt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļakstītam.
uzšļākties Refl. --> uzšļākt (1). Neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
uztašķīties Refl. --> uztašķīt. Nejauši, negribēti tikt uztašķītam.
uzturēties Refl. --> uzturēt (2), tikt uzturētam. Uzglabāties (1).
vienkāršoties Refl. --> vienkāršot, tikt vienkāršotam.
viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu. Monoteisms.
monoteisms Reliģija, kas atzīst tikai vienu dievu. Viendievība.
atklāsme Reliģiski ideālistiskajā filozofijā - pārjutekliska patiesības uztvere, kas piemīt tikai izredzētajiem mistiskas apskaidrības brīdī.
askētisms Reliģiski mistiska mācība par nepieciešamību cīnīties pret jutekliskām baudām, lai panāktu tikumisku pilnību un saskarsmi ar dievu.
tomogrāfija Rentgendiagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
stiklogrāfija Reproducēšanas paņēmiens, kurā izmanto stikla plāksnes.
aizgāds Rezerves (naudas, mantas, pārtikas) krājums.
sadegums Rezultāts --> sadegt [1] (3). Sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
palīdzība Rīcība, darbība, arī pasākumu kopums, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu. Rīcība, darbība, lai (kāds) sasniegtu ko vēlamu, spētu ko paveikt, arī, lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļa (1).
triglifs Rievota vertikāla taisnstūrveida akmens plātne (doriskā ordera frīzē).
piekļūt Rīkojoties, darbojoties, arī piepūloties tikt klāt (piemēram, kādai vietai, kādam priekšmetam).
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Turēties pie burta Rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
Pārdot dvēseli Rīkoties nodevīgi. Nodot savus ētikas principus.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Krāt ogles uz galvas Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Glābt savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
Žēlot (arī sargāt, glābt) savu ādu Rīkoties, domājot tikai par sevi.
kaitināt Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai.
rīskopība Rīsa audzēšana pārtikai un rūpnieciskai pārstrādei.
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām).
triforijs Romānikā, gotikā - trīsdaļīgs arkveida loks, aila, arī trīsdaļīga arkāde starp baznīcas galveno un sānu lomu.
romānists Romānistikas [1] (1) speciālists.
romānists Romānistikas [1] (2) speciālists.
pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva.
Ausaino roņu dzimta Roņveidīgo dzimta, pie kuras pieder lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kam ir ārējā auss (piemēram, jūras lauvas, kotiki).
dzīvs Rosīgs, intensīvs (par kustību, satiksmi). Tāds, kur norit rosīga, intensīva kustība, satiksme (piemēram, par ceļu).
Ložu laiks Rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
Ložu laiks Rudens periods, kad notika iesaukšana karadienestā.
stemalīts Rūdīts lokšņu stikls, kam viena puse ir pārklāta ar necaurspīdīgu keramisku krāsu.
pierūgt Rūgstot (kam), tikt piepildītam (ar to).
slēgums Runas orgānu sakļāvums artikulācijā.
šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
stabulēt Runāt, parasti stiepti artikulējot skaņas.
nelaime Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
Domāt (tikai) par savu ādu Rūpēties, gādāt (tikai) par sevi, savu drošību.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā. Detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
rusists Rusistikas speciālists.
Garīgā kultūra Sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).
antimilitārisms Sabiedriska kustība, kas vērsta pret militārismu un imperiālistisko karu politiku.
vētra Sabiedriska parādība, notikums, kas parasti izraisa dziļas pārmaiņas sabiedrības dzīvē.
sadambēties Sablīvējoties izveidot šķērsli kādai plūsmai. Sablīvējoties kam, tikt traucētam, apstādinātam (par kā plūsmu).
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk izplatīt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
(Antīkās) olimpiskās spēles Sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā.
pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā). Izjukt (1).
zāģēt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
grauzt Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
Sagādāt galvassāpes Sagādāt nepatikšanas, bēdas. Likt uztraukties, raizēties.
iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
Taisīt (arī vārīt) ziepes Sagādāt nepatikšanas.
Vārīt (arī taisīt) ziepes Sagādāt nepatikšanas.
(Ie)vārīt (arī savārīt, taisīt) ziepes Sagādāt nepatikšanas.
piebarot Sagādāt pietiekami daudz pārtikas, lai spētu paēdināt (piemēram, ģimenes locekļus).
sastrādāt Sagatavot (pārtikas produktus) tālākai apstrādei, arī lietošanai, piemēram, smalcinot, mīcot. Šādā veidā pārveidot (pārtikas produktus) par ko.
Palikt dzīvam Saglabāt dzīvību. Netikt iznīcinātam, saglabāties.
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
vai Saista ar partikulu «vai» ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu. Tik [4] (3), tikai (3).
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik» kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti «tik»), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
akustisks Saistīts ar akustiku, tai raksturīgs.
apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (1), tai raksturīgs.
apoloģētisks Saistīts ar apoloģētiku (2), tai raksturīgs.
aritmētisks Saistīts ar aritmētiku, tai raksturīgs.
ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
aseptisks Saistīts ar aseptiku, tai raksturīgs.
atlētisks Saistīts ar atlētiku, tai raksturīgs.
ballistisks Saistīts ar ballistiku, tai raksturīgs.
beletristisks Saistīts ar beletristiku, tai raksturīgs.
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (1).
diagnostisks Saistīts ar diagnostiku (2).
dialektisks Saistīts ar dialektiku (2), tai raksturīgs.
didaktisks Saistīts ar didaktiku (1), tai raksturīgs.
dietētisks Saistīts ar dietētiku, tai raksturīgs.
eksotisks Saistīts ar eksotiku.
elektroakustisks Saistīts ar elektroakustiku, tai raksturīgs.
elektroenerģētisks Saistīts ar elektroenerģētiku, tai raksturīgs.
elektrostatisks Saistīts ar elektrostatiku, tai raksturīgs.
enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
erotisks Saistīts ar erotiku.
estētisks Saistīts ar estētiku, tai raksturīgs.
fantastisks Saistīts ar fantastiku, tai raksturīgs.
folkloristisks Saistīts ar folkloru vai folkloristiku, raksturīgs folklorai vai folkloristikai.
fonētisks Saistīts ar fonētiku (1), tai raksturīgs.
fonētisks Saistīts ar fonētiku (2), tai raksturīgs.
galaktisks Saistīts ar galaktiku, tai raksturīgs.
gotisks Saistīts ar gotiku, tai raksturīgs.
gramatisks Saistīts ar gramatiku (1), tai raksturīgs.
gramatisks Saistīts ar gramatiku (2), tai raksturīgs.
ģenētisks Saistīts ar ģenētiku, tai raksturīgs.
ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
heiristisks Saistīts ar heiristiku (2), tai raksturīgs.
hidroakustisks Saistīts ar hidroakustiku, tai raksturīgs.
hidroenerģētisks Saistīts ar hidroenerģētiku, tai raksturīgs.
iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
kabalistisks Saistīts ar kabalu, kabalistiku, kabalai, kabalistikai raksturīgs.
kamerāls Saistīts ar kameralistiku, tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (1), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (2), tai raksturīgs.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku (3), tai raksturīgs.
kibernētisks Saistīts ar kibernētiku, tai raksturīgs.
kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (1), tai raksturīgs.
kinemātisks Saistīts ar kinemātiku (2), tai raksturīgs.
kinētisks Saistīts ar kinētiku (1), tai raksturīgs.
kinētisks Saistīts ar kinētiku (2), tai raksturīgs.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģētiku, tai raksturīgs.
koloristisks Saistīts ar koloristiku (1), tai raksturīgs.
koloristisks Saistīts ar koloristiku (2), tai raksturīgs.
kosmētisks Saistīts ar kosmētiku (1), tai raksturīgs.
kriminālistisks Saistīts ar kriminālistiku, tai raksturīgs.
kristāloptisks Saistīts ar kristāloptiku, tai raksturīgs.
kritisks Saistīts ar kritiku (2), tai raksturīgs.
kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku (2), tai raksturīgs.
leksikosemantisks Saistīts ar leksikosemantiku. (1), tai raksturīgs.
leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (1), tai raksturīgs.
leksikostilistisks Saistīts ar leksikostilistiku (2), tai raksturīgs.
lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
lingvistisks Saistīts ar lingvistiku, tai raksturīgs. Valodniecisks.
lingvostilistisks Saistīts ar lingvistisko stilistiku, tai raksturīgs.
literatūrkritisks Saistīts ar literatūrkritiku, tai raksturīgs.
loģistisks Saistīts ar loģistiku, tai raksturīgs.
magnetooptisks Saistīts ar magnetooptiku, tai raksturīgs.
magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (1), tai raksturīgs.
magnetostatisks Saistīts ar magnetostatiku (2), tai raksturīgs.
matemātisks Saistīts ar matemātiku, tai raksturīgs. Tāds, kurā izmanto matemātikas metodes, tāds, kurš ir izveidots ar matemātikas metodēm.
metagalaktisks Saistīts ar metagalaktiku, tai raksturīgs.
metāloptisks Saistīts ar metāloptiku, tai raksturīgs.
mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
nautisks Saistīts ar nautiku, tai raksturīgs.
numismātisks Saistīts ar numismātiku, tai raksturīgs.
onomastisks Saistīts ar onomastiku, tai raksturīgs.
optisks Saistīts ar optiku (1), tai raksturīgs.
organoleptisks Saistīts ar organoleptiku, tai raksturīgs.
orientālistisks Saistīts ar orientālistiku, tai raksturīgs. Orientoloģisks.
paradigmatisks Saistīts ar paradigmu vai paradigmatiku, tai raksturīgs.
paralingvistisks Saistīts ar paralingvistiku, tai raksturīgs.
konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
partikulāristisks Saistīts ar partikulārismu, tam raksturīgs.
patristisks Saistīts ar patristiku (1), tai raksturīgs.
patristisks Saistīts ar patristiku (2), tai raksturīgs. Patroloģisks.
peristaltisks Saistīts ar peristaltiku, tai raksturīgs.
poētisks Saistīts ar poētiku (1), tai raksturīgs.
politisks Saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
pragmatisks Saistīts ar pragmatiku, tai raksturīgs.
prognostisks Saistīts ar prognostiku, tai raksturīgs.
propedeitisks Saistīts ar propedeitiku, tai raksturīgs.
pseidogotisks Saistīts ar pseidogotiku, tai raksturīgs.
psihodiagnostisks Saistīts ar psihodiagnostiku, tai raksturīgs.
psiholingvistisks Saistīts ar psiholingvistiku, tai raksturīgs.
publicistisks Saistīts ar publicistiku, tai raksturīgs.
radioģenētisks Saistīts ar radioģenētiku, tai raksturīgs.
rainistisks Saistīts ar rainistiku, tai raksturīgs. Rainoloģisks.
reālpolitisks Saistīts ar reālpolitiku, tai raksturīgs.
ritmoplastisks Saistīts ar ritmoplastiku, tai raksturīgs.
romantisks Saistīts ar romantiku, tai raksturīgs.
rusistisks Saistīts ar rusistiku, tai raksturīgs.
rustikāls Saistīts ar rustiku, tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar semantiku (1), tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar semantiku (2), tai raksturīgs.
semantisks Saistīts ar semantiku (3), tai raksturīgs.
semiotisks Saistīts ar semiotiku (1), tai raksturīgs.
semiotisks Saistīts ar semiotiku (2), tai raksturīgs.
sfragistisks Saistīts ar sfragistiku, tai raksturīgs.
siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģētiku, tai raksturīgs.
sinoptisks Saistīts ar sinoptiku, tai raksturīgs.
sintagmatisks Saistīts ar sintagmatiku, tai raksturīgs.
slāvistisks Saistīts ar slāvistiku, tai raksturīgs.
smagatlētisks Saistīts ar smagatlētiku, tai raksturīgs.
traģisks Saistīts ar smagiem, postošiem notikumiem, apstākļiem, arī lielām nelaimēm, tiem raksturīgs.
sociolingvistisks Saistīts ar sociolingvistiku, tai raksturīgs.
sofistisks Saistīts ar sofistiku (1), tai raksturīgs.
sonoristisks Saistīts ar sonoriku, sonoristiku, tai raksturīgs.
potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
statistisks Saistīts ar statistiku (1), tai raksturīgs. Tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (1) paņēmieniem.
statistisks Saistīts ar statistiku (2), tai raksturīgs. Tāds, ko izstrādā, veic ar statistikas (2) paņēmieniem.
stiklogrāfisks Saistīts ar stiklogrāfiju, tai raksturīgs.
stilistisks Saistīts ar stilistiku (1), tai raksturīgs.
taktisks Saistīts ar taktiku (1), tai raksturīgs.
taktisks Saistīts ar taktiku (2), tai raksturīgs.
taktisks Saistīts ar taktiku (3), tai raksturīgs.
teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs. Tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu. Tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
termoenerģētisks Saistīts ar termoenerģētiku, tai raksturīgs. Siltumenerģētisks.
stoisks Saistīts ar tikumību, pašsavaldību, tām raksturīgs.
tikumisks Saistīts ar tikumību, tai raksturīgs.
torakoplastisks Saistīts ar torakoplastiku, tai raksturīgs.
ultraakustisks Saistīts ar ultraakustiku, tai raksturīgs.
urbānistisks Saistīts ar urbānistiku, tai raksturīgs.
valstisks Saistīts ar valsti. Raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs. Tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (1), tai raksturīgs.
žurnālistisks Saistīts ar žurnālistiku (2), tai raksturīgs.
lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju. Tāds, kam ir tikai viena dimensija - garums.
Likteņa ironija Saka par apstākļu, faktoru, notikumu u. tml. sagadīšanos, nejaušību, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Glums kā zutis Saka par cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drēbēs (arī drānās) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Vilks avju drānās (arī drēbēs) Saka par cilvēku, kas savus ļaunos nolūkus slēpj aiz labdarības, tikumības u. tml. maskas.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par cilvēku, kura apģērbā ir pārāk liela krāsu dažādība, arī par šādu apģērbu. Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Ierakstīt zelta burtiem vēsturē, arī ierakstīt zelta burtiem Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Ierakstīt zelta burtiem (vēsturē) Saka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.
Tie ir tikai ziediņi Saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
Aiz muguras Saka par ko pagājušu, notikušu.
Tas (arī tāds, šis) numurs neies cauri Saka par ko tādu, kas nenotiks, neizdosies.
Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
Daudz ūdeņu aiztecējis Saka par notikumiem bagātu pagājušu laikposmu.
(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
(Kad) dzīvosim, (tad) redzēsim Saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Raibs kā dzeņa vēders, arī raibs kā dzenis Saka par notikumiem, pārdzīvojumiem bagātu cilvēka mūžu.
Skaldi un valdi Saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
(Vārās kā) raganu katls (arī katlā) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
Klusums pirms vētras Saka par stāvokli, kad vēl nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu, kas drīzumā sagaidāmi.
(Griežas) kā karuselī (arī karuselis) Saka par strauju (dažādu notikumu, iespaidu, domu u. tml.) maiņu.
Agri vai vēlu Saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
Agri vai vēlu Saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
Bēdu gabals Saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas. Negals.
Bēdu gabals Saka par to, kas sagādā pastāvīgas rūpes un nepatikšanas. Negals.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vaidos.
Trūkst vārdu Saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
Vīrs un vārds Saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
Vīrs un vārds Saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
Tā (arī tās) tik (arī tikai) (vēl) trūkst Saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
Acis mielojas Saka, ja ar patiku skatās, redz.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Runāt visi ir gudri Saka, ja citi dod tikai padomus.
Vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs Saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
Vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs? Saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams Saka, ja ēd ar lielu patiku.
Ēd, pirkstus (arī pirkstu galus) laizīdams Saka, ja ēd ar lielu patiku.
Raibi un rūtaini Saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
Raibi un rūtaini Saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu notikumu, apstākļu.
Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Nekur nepaliks Saka, ja ir pārliecība, ka kas nezudīs, arī piepildīsies, notiks. Saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
Darīts! arī Lieta darīta! Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Lieta darīta Saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst Saka, ja ir pārpilnība, ja nekā netrūkst (parasti par ēdieniem, pārtikas produktiem).
Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Dur vai acis laukā (arī ārā) Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Dur vai acis ārā Saka, ja ir tik tumšs, ka nevar nekā saredzēt.
Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī ja ir bēdas.
Sirds ēdas Saka, ja izjūt nepatiku, dusmas, arī, ja ir bēdas.
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Sanāk ziepes Saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
Iet pār galvu pareti Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Iet pār galvu Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
Kā uz pulvera mucas Saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
Viņam (ir) pilna dūša Saka, ja kādu nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Nekā nebija! Saka, ja kas nenotiks, arī netiks darīts tā, kā citi saka, mudina.
Iet karsti Saka, ja kas noris ļoti temperamentīgi, spraigi, ja risinās ļoti spraigi notikumi.
Laiks rādīs Saka, ja kas notiks, atklāsies, būs par pierādījumu u. tml. pēc kāda laikposma.
Tie paši vēži citā kulītē Saka, ja kas, parasti negatīvs, tiek pārveidots tikai ārēji, tā būtību nemainot.
Dziedi vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Smejies vai raudi Saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
Kaut arī (tā) Saka, ja nedod konkrētu atbildi, bet tikai pieļauj minēto iespēju.
Dieva dēļ Saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
Kas (nu) to deva (arī dos), arī kas (nu) tev (to) deva (arī dos) Saka, ja nenotiek (nenotika vai nav izredzes, ka notiks) vēlamais.
Pilna dūša Saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Cik zināms Saka, ja par ko ir tikai aptuvena informācija.
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (no sirds, arī no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no krūtīm (arī no sirds) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Nokrīt (arī noveļas) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no pleciem (arī no sirds, no krūtīm) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā akmens (arī slogs) no sirds (arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
Noveļas (arī nokrīt) kā slogs (arī akmens) (no sirds, arī no krūtīm, no pleciem) Saka, ja pēkšņi iestājas atvieglojums, miers (pēc smaga pārdzīvojuma, ilgstošām rūpēm, nepatikšanām).
(Ap)šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Apšķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Šķebinās dūša (retāk sirds) Saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
Aiziet gar degunu Saka, kad pavisam nedaudz nokavē satiksmes līdzekli.
Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod! Saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Tā kā tā Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti būs, notiks.
Tā kā tā, arī tik un tā, retāk tā, vai tā Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
Tik un tā (arī tā kā tā, retāk tā vai tā) Saka, lai izteiktu apgalvojumu par ko, kas noteikti ir, būs, notiks.
Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
Viens no diviem Saka, norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
Cik tur vajag Saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tad (arī tur) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Lai tur (arī tad) vai kas! Saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Kas raus (kādu) Saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī). Iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
komunikācija Sakari, sakaru sistēma (kādu signālu pārraidei). Vadi, vadu sistēma (elektriskās strāvas, ūdens, gāzes pārvadei, kanalizācijai). Satiksmes ceļi.
saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
iemīļot Sākt izjust patiku (pret kādu vietu), bieži uzturēties tajā.
sadraudzēties Sākt izjust patiku (pret ko), vajadzību (pēc kā), iegūt prasmi izmantot (ko), sākt bieži lietot (ko).
uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
ieskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt.
ieskatīties Sākt izjust patiku, iemīlēties.
sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu).
Sākt(ies) (atkal) no gala Sākt, tikt sāktam (atkal) no sākuma, sākt, tikt sāktam vēlreiz, no jauna.
iesākties Sākties, tikt ievadītam (par laika posmu).
tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā. Hēgeļa dialektikā - pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
antitēze Sākuma stāvokļa noliegšana attīstības procesā. Hēgeļa dialektikā - otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
galapunkts Sākuma vai beigu punkts (satiksmes, sakaru u. tml. līnijā).
galastacija Sākuma vai beigu stacija (satiksmes līnijā).
prologs Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
uvertīra Sākums, ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
kolrābis Salcietīgs divgadīgs krustziežu dzimtas dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
uzlējums Salds alkoholiskais dzēriens, kura gatavošanai izmanto tikai augļu un ogu sulas izvilkumu spirtā.
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku). Saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
tabula Salikums, kas sastāv no vairākām (ar horizontālām un vertikālām līnijām atdalītām) ailēm, kurām ir katrai savs nosaukums.
izsālīt Sālot panākt, ka rodas vēlamā sāls koncentrācija (pārtikas produktā).
izsālīties Sāloties iegūt vēlamo sāls koncentrāciju (par pārtikas produktu).
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
aizēnot Samazināt (kā) nozīmi (par faktu, notikumu, pārdzīvojumu).
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
noplakt Samazināties, arī tikt izlietotam (par kā kopumu). Būt tādam, kurā (kas) samazinās, arī tiek izlietots.
strinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti.
trinkšķis Samērā augsta, parasti spalga, skaņa, ko rada, piemēram, parasti saspriegti, metāla priekšmeti, plīstoši stikli. Skaņa, ko rada strinkšķināmie stīgu instrumenti. Strinkšķis.
šahta Samērā garš, vertikāls dobums, eja (piemēram, celtnēs, iekārtās, iežos).
laikmets Samērā ilgs laikposms, kam raksturīgi ievērojami notikumi, parādības, norises (sabiedrībā), kvalitatīvi jauns posms (sabiedrības) attīstībā.
stunda Samērā neilgs laikposms (diennaktī), kas saistīts ar kādu notikumu, darbību, stāvokli, pieņemtu kārtību u. tml.
referāts Samērā plaša publiska runa, arī tās rakstveida teksts (apspriedēs, sanāksmēs, konferencēs, kongresos u. tml.), kurā, parasti koncentrētā veidā, ietverti faktu, darbības, notikumu analīzes rezultāti, vispārinājumi, ieteikumi, prognozes.
sekta Samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem.
stobriņš Samērā tievs (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā).
lāsteka Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušā! un lejup tekošai vielai. Samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma.
pelēcīgs Samērā vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
pastīvs Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
paknaps Samērā, arī mazliet trūcīgs (parasti par iztiku, naudas līdzekļiem).
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
Dabūt pa ādu Saņemt stingru rājienu, bargu kritiku.
sasprēgāt Saplaisāt (par stiklu).
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu). Sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu).
aizsapņot Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
salidot Sapulcēties, satikties salidojumā (1).
ķēpa Sarežģījumi, nepatikšanas.
mezgls Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).
varza Sarežģītas, grūti kārtojamas darīšanas, arī nepatikšanas. Arī jezga (2).
(Sa)iet grīstē Sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
Saiet grīstē Sarežģīties, notikt pretēji vēlamajam.
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības. Arī rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā). Plašs (parasti finansiāls) darījums.
lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals.
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem). Saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
Uzlikt kroni Sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
Uzlikt kroni Sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām).
uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavots darbībai.
uzrauties Sasprindzinot muskulatūru, parasti neviļus, negribēti, tikt uzvirzītam uz augšu (parasti par pleciem, sejas daļu).
sastapties Sastapt (1) vienam otru, citam citu: satikties (1).
atrast Sastapt, satikt (kur).
satrāpīt Sastapt, satikt (parasti nejauši).
atdurties Sastapties, saskarties (ar pretestību, nevēlamu attieksmi u. tml.) un tikt kavētam darbībā, izpausmē.
satrāpīties Sastapties, satikties (parasti nejauši).
sīkums Sastāvdaļa (piemēram, norisē, notikumā), kas (parasti) nav nozīmīga, svarīga.
jūrniecība Satiksme pa jūrām un okeāniem.
kuģniecība Satiksme pa ūdenstilpēm ar kuģiem.
tālsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā lielā attālumā.
tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas samērā mazā attālumā.
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās.
komunikācija Satiksmes ceļi, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmuguri..
Komunikācijas līnija Satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
Komunikācijas līnija Satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
ekspresis Satiksmes līdzeklis (vilciens, autobuss, kuģis), kas brauc ar palielinātu ātrumu, parasti bez pieturām vai ar pieturām tikai lielākajās stacijās, ostās.
līnija Satiksmes maršruts starp divām vai vairākām vietām.
atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu. Sastapties (1).
Krustot (kāda) ceļu Satikt un iepazīt (kādu).
satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem).
saredzēties Satikties (piemēram, lai parunātos).
izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
neatdarināms Savdabīgs, tikai attiecīgajam priekšmetam, dzīvai būtnei raksturīgs.
olimpisks Savienojumā «(antīkās) olimpiskās spēles»: sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā, kuras notika olimpiādes laikā. Saistīts ar šādām spēlēm, tām raksturīgs.
neapbruņots Savienojumā «ar neapbruņotu aci»: tikai ar redzi, bez optiskiem palīglīdzekļiem.
krustvārdu Savienojumā «krustvārdu mīkla». Burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
grūšana Savienojumā «lodes grūšana»: sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
tik Savienojumā «ne tik», parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz pievienojumu.
tikai Savienojumā «ne tikai - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
tikai Savienojumā «ne tikai»: norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
tikvien Savienojumā «ne tikvien - bet arī»: saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību. Ne tikai - bet arī.
tikvien Savienojumā «ne tikvien»: ne tikai.
nominālistisks Savienojumā «nominālistiskā naudas teorija»: buržuāziskās ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
palikt Savienojumā «palikt bez»: tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
simpatētisks Savienojumā «simpatētiskā tinte»: bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
vads Savienojumā «vada zars»: koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu. Vadzars.
apmulsināties Savienojumā ar «(ne)ļauties»: (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
neomulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
saspiests Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
omulīgs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē stāvokli, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
bail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
pabail Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nelielām bailēm, arī ar nelielām kautrības, nedrošības izjūtām.
baigs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nomācošām, drūmām izjūtām, arī ar bailēm.
tumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
gaišs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
patumšs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar pavāju apgaismojumu.
patīkams Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kad kas izraisa patiku.
salts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
dairs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
krēslains Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar vāju, patumšu gaismu, apgaismojumu.
auksts Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
pārāk Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas tik pastiprināti, tik augstā pakāpē, ka ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
pārāk Savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz tik palielinātu daudzuma pakāpi, ka tā ir nevēlama, nepiemērota, traucējoša.
mūžam Savienojumā ar noliegtu verbu vai ar partikulu «ne»: nekad.
pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Savienojumā ar verbu (parasti «būt», «tikt», «tapt», «kļūt») formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
pārāk Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība, stāvoklis izpaužas tik pastiprināti, tik intensīvi, ka ir nevēlams, nepiemērots, traucējošs.
sevišķs Savienojumā ar, parasti pārtikas, produkta nosaukumu, lieto, lai norādītu uz kādu produkta šķirni.
arī Savienojumos „ne vien - bet arī", „ne tikai - bet arī", ne tikvien - bet arī", „tiklab - kā arī" saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, pretstatot otro locekli vai kopu pirmajam loceklim vai kopai.
bet Savienojumos «..vien - bet arī», «..tikai - bet arī», «..tikvien - bet arī» vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz saistījuma iespējamību.
zudība Savienojumos «iet zudībā», «aiziet zudībā»: tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
ne Savienojumos «ne vien - bet arī», «ne tikai, - bet arī», «ne tikvien - bet arī» saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
kombinācija Savienojumu grupa, kurā viens savienojums no otra atšķiras tikai ar pašiem elementiem.
Kungu vakars Saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši.
sagrēdoties Savirzīties (kopā), radot grēdu. Arī tikt sagrēdotam.
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
sižets Savstarpēji saistītu notikumu, faktu kopums, kuri attēloti mākslas darbā.
pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
sērija Secīgs (piemēram, darbību, notikumu, parādību) kopums, virkne.
pārliecināties Secināt (ko), piemēram, pēc parādību norises, notikumu gaitas, pieredzes.
epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
modalitāte Semantikas, arī gramatikas kategorija, kas atspoguļo izteikuma nozīmību, mērķi, attieksmi pret īstenību.
semioloģija Semiotika (1).
semantika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju nozīmes.
sintaktika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju savstarpējās attieksmes.
pragmatika Semiotikas nozare, kas pētī zīmju un to izmantotāju savstarpējās attiecības.
mīts Sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem. Hronika.
olimpiāde Senajā Grieķijā — Zevam veltīti svētki (Olimpijas tuvumā), kurus svinēja ik pēc 4 gadiem un kuru laikā notika sacensības skriešanā, lēkšanā, diska un šķēpa mešanā.
ciniķis Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvis, kura sludināja sabiedrisko un tikumisko normu neievērošanu, atgriešanos pie dabas. Kiniķis.
taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
horoskops Shēma, kurā astrologi atzīmē debess spīdekļu stāvokļus cilvēka dzimšanas brīdim vai citam notikumam un pēc šīs shēmas pareģo viņa nākotni.
sīkskulptūra Sīkplastika (1).
sīkskulptūra Sīkplastika (2).
markitants Sīktirgotājs, kas tirgojās ar karavīriem nepieciešamām (galvenokārt pārtikas) precēm un pavadīja armiju (piemēram, karagājienā, manevros).
rodonīts Silikātu grupas blīvs, rožains minerāls, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums.
siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
perlīts Siltumizolācijas materiāls, ko iegūst, apdedzinot stiklveida vulkānisko iežu gabalus.
nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīme [2] (2).
žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīme [2] (2).
nozīme Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml. Nozīmīte (2).
sinoptiķis Sinoptikas speciālists.
ritulis Sirpim līdzīga ziedkopa, kam sānu asis attīstās tikai vienā galvenās ass pusē un zarojas pamīšus pa kreisi un pa labi.
Kondensēta sistēma Sistēma, kura sastāv tikai no cietiem ķermeņiem un šķidrumiem vai to maisījumiem.
sistemātiķis Sistemātikas speciālists.
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības. Politiskas mācības.
Politiskās mācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos. Attiecīgās nodarbības. Politmācības.
pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu).
priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu). Pirmsvēsture (2).
abscisa Skaitlis, kas raksturo punkta attālumu no vertikālās koordināšu ass.
(Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
Savstarpēji pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
(Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piemēram, 1, ļ, r).
Laringāla skaņa Skaņa, ko artikulē balsenes dobumā.
redukcija Skaņas artikulācijas vājināšana vai vājinājums, kura rezultātā mazinās skaņas ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī skaņa zūd.
svīta Skaņdarbs, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika, mākslinieciskā iecere.
pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
atskatīties Skatīties ilgi ar patiku, neapnīkstot.
šķielēt Skatīties sānis, galvenokārt pavēršot tikai acis. Būt pavērstam sānis (par acīm).
lūkoties Skatoties vērot (notikumu, darbību).
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma. Šāda skatuves mākslas veida uzvedums.
Meiteņu skola Skola, kurā mācās tikai meitenes.
Meiteņu skola Skola, kurā mācās tikai meitenes.
Zēnu skola Skola, kurā mācās tikai zēni.
Zēnu skola Skola, kurā mācās tikai zēni.
slāvists Slāvistikas speciālists.
mistērija Slepena reliģiska ceremonija (sengrieķiem, senajām Austrumu tautām), kurā piedalījās tikai ar īpašu rituālu iesvētītie.
niķis Slikts ieradums. Arī netikums.
botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
Uztura toksikoinfekcijas Slimības, kas rodas, ja lieto pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzklājušies to izdalītie toksīni.
panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem.
piruete Smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī.
abrocīgs Smagatlētikā - tāds, kas veicams ar abām rokām.
traģēdija Smags, postošs notikums, apstākļi. Liela nelaime.
Cirks bez maksas Smieklīgs gadījums, notikums.
Cirks bez naudas (biežāk bez maksas) Smieklīgs gadījums, notikums.
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums.
piesnigt Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt pilnīgi pārklātam (ar to), parasti biezā kārtā. Sniegot sniegam lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
sasnigt Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām).
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas. Cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes.
sociālisms Sociālistiskās sabiedrības izveides teorija un taktika.
sociolingvists Sociolingvistikas speciālists.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Goda vārds.
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
Goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem. Godavārds (1).
Sporta solis Solis, ko veido ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
Sporta solis Solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
cepurīte Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem.
uviolstikls Speciāls stikls, kam raksturīga caurlaidība spektra ultravioletajā daļā.
pievilcība Spēja ar savu būtību, personību piesaistīt citu cilvēku uzmanību un izraisīt viņos patiku.
izstiepjamība Spēja tikt izstieptam.
pārvēršamība Spēja tikt pārvērstam (piemēram, vielai).
uzglabājamība Spēja tikt uzglabātam.
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iespriesties (2), iestrēgt (3).
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu). Palikt neizteiktam (par vārdiem). Iesprūst (2), iestrēgt (3).
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
Iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi). Palikt neizteiktam (par vārdiem).
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi). Aizspriesties (2).
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu). Kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
potenciāls Spēku, spēju, līdzekļu kopums, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
iztikt Spēt pārtikt.
piedzīvojums Spilgts, negaidīts, arī satraucošs notikums.
reportāža Spilgts, viegli uztverams dokumentāli māksliniecisks īstenības faktu apraksts, attēlojums aculiecinieka skatījumā (presē, radio vai televīzijas raidījumā, arī kinofilmā). Attiecīgais publicistikas žanrs.
mikrosporas Sporas, no kurām attīstās tikai vīrišķie protalliji.
diskvalificēt Sportā - aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
diskvalifikācija Sportā - aizliegums piedalīties sacensībās (par sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanu).
Lodes grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
voltižēšana Sporta veids - vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga. Arī specifisks akrobātikas veids.
atlēts Sportists, kas nodarbojas ar vieglatlētiku vai smagatlētiku.
smagatlēts Sportists, kas specializējies smagatlētikā.
vieglatlēts Sportists, kas specializējies vieglatlētikā.
aizsprausties Spraužot tikt aizdarītam.
politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt patiess, bet otrs ir aplams.
Kvarca spuldze Spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
Kvarca spuldze Spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
lukturis Stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu.
lifts Stacionārs transportlīdzeklis, parasti kabīnes vai platformas veidā, (kā) pārvietošanai vertikāli, samērā lielā augstumā.
dēka Starpgadījumiem vai dīvainiem notikumiem bagāts piedzīvojums. Šāda rakstura pasākums.
kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām.
visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas. Šāda telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām. Kosmoss.
masons Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Brīvmūrnieki.
brīvmūrnieks Starptautiska organizācija (kapitālistiskajās valstīs, sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi (galvenokārt turīgo šķiru pārstāvji) aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos. Masoni.
nostāsts Stāstījums par, piemēram, darba, sadzīves notikumiem.
Garais stāsts Stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
statistiķis Statistikas (1) speciālists.
statistiķis Statistikas (2) speciālists.
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
šausmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud notikt vai notiek kas ārkārtīgi bīstams, nevēlams. Ārkārtīgi bīstami, nevēlami notikumi, norises u. tml.
briesmas Stāvoklis, apstākļi, kad draud vai notiek kas ļoti bīstams. Bīstami, nevēlami notikumi.
skaļums Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi.
klusums Stāvoklis, kad (piemēram, nozarē, procesā) nav intensīvas darbības, ievērojamu notikumu.
vienvalodība Stāvoklis, kad cilvēks prot tikai vienu valodu.
divatne Stāvoklis, kad ir kopā tikai divi (cilvēki). Atrašanās divatā.
pirmmiedzis Stāvoklis, kad kāds tikko, nesen ir iemidzis.
recidīvisms Stāvoklis, parādība, arī notikums, kad noziegums, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu, tiek izdarīts vairākkārt (parasti pēc tam, kad attiecīgā persona ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas).
stiklaudums Stikla audums.
stiklbetons Stikla betons.
cilindrs Stikla caurule lampas liesmas aptveršanai.
smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam).
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās).
karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāžņi (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai). Šāds trauks kopā ar tā saturu. Šāda trauka saturs.
stiklots Stiklains (1).
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
Stikla konfekte Stiklene.
pārstiklot Stiklot vēlreiz, no jauna.
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei. Arī skatlogs.
stiklaplasts Stiklplasts.
aizsargstikls Stikls (arī cits caurspīdīgs materiāls), ko izmanto, lai aizsargātu, piemēram, acis, seju.
blāvstikls Stikls ar matētu virsmu, vāji caurredzams stikls.
ledusstikls Stikls ar matētu, pēc izskata leduspuķēm līdzīgu virsmu, kas izveidota, to apstrādājot ar emaljas putekļiem.
ornamentālstikls Stikls ar ornamentētu virsmu.
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne.
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus. Attiecīgā stikla šķirne. Kristālstikls.
Kvarca stikls Stikls, ko iegūst no kausēta kvarca.
silikātstikls Stikls, kura sastāvā ir silikāti.
priekšmetslikliņš Stikls, uz kura novieto pētījamo priekšmetu vai tā daļu.
glāze Stikls.
stiklķermenis Stiklveida ķermenis.
vāpe Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Glazūra (1).
glazūra Stiklveida masa, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā. Vāpe.
obsidiāns Stiklveida vulkāniskais iezis (parasti tumšos toņos) ar grumbuļainu, asu virsmu.
stiklveidīgs Stiklveida.
stilistiķis Stilistikas (1) speciālists.
leksikostilistika Stilistikas nozare, kas pētī leksikas stilistiskās īpatnības.
(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu faktu, notikumu).
Izpūst (arī iztaisīt) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
Iztaisīt (arī izpūst) no oda (arī no mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
Pūst (arī taisīt) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
Taisīt (arī pūst) no mušas (arī no oda) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
(Iz)taisīt (arī (iz)pūst) no oda (arī mušas) ziloni Stipri pārspīlēt (kādu, parasti nenozīmīgu, faktu, notikumu).
stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā).
knibināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
knubināt Strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas).
Strādāt (arī kalpot) par vēderu Strādāt tikai par uzturu, arī apģērbu (bez samaksas naudā).
Strādāt par vēderu Strādāt, atalgojumā saņemot tikai uzturu.
brāzma Strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteikti vertikālu asi.
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
iegāzties Strauji iebrukt (piemēram, par griestiem, jumtu). Ar spiedienu, triecienu tikt izlauztam un strauji ievirzītam celtnes iekšienē.
iegāzties Strauji ieplūst, ielīt, arī tikt ielietam (kur iekšā) - par lielāku šķidruma daudzumu.
ieurbties Strauji ievirzīties, tikt ievirzītam (kur iekšā) - par asiem vai smailiem priekšmetiem.
nokrist Strauji nolaisties, parasti vertikāli, lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par putniem, kukaiņiem.
pakrist Strauji nonākt no vertikāla stāvokļa horizontāla, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
uzšauties Strauji pacelties, tikt paceltam uz augšu (par ķermeņa daļām).
traukt Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
traukties Strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā). Strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.).
cirsties Strauji triekties, tikt triektam (kur iekšā, pret ko) - par ko asu.
krist Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
Ņirbēt gar acīm Strauji virzīties garām (tiešā tuvumā). Ar redzi tikt uztvertam (par ko spilgtu, daudzkrāsainu, arī strauji kustīgu).
gāzties Strauji virzīties, arī tikt virzītam (piemēram, par ko lielu, smagu).
mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
virpuļot Strauji, spraigi norisēt (par notikumiem, procesiem).
virst Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
virpulis Strauji, spraigi norisošs notikumu, procesu kopums.
mutuļot Strauji, spraigi risināties (par notikumiem, norisēm). Būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi risinās.
šņuksts Straujš, īslaicīgs kakla, sejas muskuļu sasprindzinājums (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko pavada samērā skaļa elpa, neartikulētas balss skaņas.
nemierīgs Straujš, notikumiem bagāts (par dzīvi, laikposmu).
mutulis Strauju, spraigu notikumu, norišu kopums.
polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu. Pretstats: makrostruktūra.
konvencionālisms Subjektīvi ideālistiskās izziņas teorijas princips, pēc kura zinātnes jēdzieni un teorijas neatspoguļo objektīvo īstenību, bet ir tikai zinātnieku vienošanās rezultāts.
mods Substances īpašība, kas tai piemīt tikai dažos tās stāvokļos.
pievilkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par bedrēm, ieplakām.
piesūkties Sūcoties (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
pasuga Sugas sadalījuma vienība (dzīvnieku un augu sistemātikā).
tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei.
izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
mugurkauls Svarīgākais, ap ko risinās kādi notikumi, darbība. Būtiskākā, nozīmīgākā (kā) daļa.
izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam. Izdegt.
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.). Pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
manifests Svinīgs (suverēnas valsts vadības) rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
Stikla durvis Šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla.
ola Šāda putnu olšūna kā pārtikas produkts.
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam).
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
piens Šāds dzīvnieku (parasti govju) sekrēts, ko izmanto par pārtikas produktu.
nakts Šāds laikposms, arī tā daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
opozīcija Šaha spēlē - tāds karaļu stāvoklis, kad tos atdala nepāra skaita lauciņi pa vertikāli vai diagonāli.
kakao Šī koka sēklas (pupas). Pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas.
kafija Šī koka vai krūma sēklas (pupiņas). Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas. Šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas. Pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (raudzētas, kaltētas) šī krūma jauno dzinumu lapas.
mēle Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts.
aknas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
nieres Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
plaušas Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
smadzenes Šis dzīvnieka orgāns kā pārtikas produkts.
tesmenis Šis piena dziedzeris kā pārtikas produkts.
moka Šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas). Attiecīgais pārtikas produkts.
klizma Šķidruma ievadīšana zarnās pa taisno zarnu (diagnostikai, ārstēšanai).
marināde Šķidrums, ko parasti gatavo no ūdens, etiķa, garšvielām un citiem komponentiem un ko izmanto pārtikas produktu konservēšanai.
jukt Šķīst, tikt kliedētam.
piešķīst Šķīstot (parasti kā sīka kopumam) lielākā daudzumā, tikt pilnīgi vai daļēji pārklātam (ar to). Šķīstot (parasti kā sīka kopumam), tikt piepildītam (ar to).
piešķīst Šķīstot, šķaidoties (šķidrumam, masai) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
piešļākties Šļācoties (kam), tikt piepildītam (ar to), parasti neviļus, negribēti.
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam (ar to).
piešļakstēt Šļakstoties (kam) lielākā daudzumā, tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to) - piemēram, par grīdu.
pacilus Tā, ka ir samērā, arī mazliet attālināts vertikāli no kādas virsmas.
sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
tostarp Tā, ka notiek, noris, pastāv starp kādiem notikumiem, norisēm, parādībām.
(Būt) virspusē Tā, ka pārvar neveiksmes, nepatikšanas, ko nevēlamu. Tā, ka vienmēr dzīvē veikli iekārtojas.
Līdz ar nagiem Tā, ka tikko pietiek, bez pārpalikuma.
Ar gaismu (arī gaismiņu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
Ar gaismiņu (arī gaismu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
Ar mazu gaismiņu (arī gaismu) Tad, kad tikko sāk parādīties rīta gaisma.
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem.
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
Diferenciālais tarifs Tāda maksa par satiksmes līdzekļu izmantošanu, kas relatīvi samazinās, pārvadājuma attālumam pieaugot.
izvēlīgs Tāds (augs), kas aug tikai dažos augtenes apstākļos.
krāsot Tāds (cilvēks), kas ir (parasti pārmērīgi) lietojis šādus kosmētikas līdzekļus.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen (parasti viegli, bez grūtībām) ir ieņēmis jaunu amatu, stāvokli. Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis jaunu īpašību, pazīmi.
jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā.
vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
izvēlīgs Tāds (dzīvnieks), kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
bezsātīgs Tāds (ēdiens), kas izsalkumu neapmierina vai apmierina tikai uz īsu laiku. Nesātīgs.
garlaicīgs Tāds (laika posms), kurā nav saistošu notikumu, interesantas nodarbošanās.
vēsturisks Tāds (mākslas veids, paņēmiens), kas attēlo pagātnes notikumus.
viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni.
šķirtdzimuma Tāds (organisms), kam piemīt vai nu tikai vīrišķās, vai tikai sievišķās dzimumpazīmes.
jērs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no aitas kautķermeņa.
vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā. Tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
kluss Tāds (piemēram, laikposms), kurā nav ievērojamu notikumu.
nepaplašināts Tāds (teikums), kurā ir tikai teikuma virslocekļi vai virsloceklis.
Diatonisks stils Tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
vajadzīgs Tāds, bez kā grūti vai neiespējami iztikt. Tāds, ko vajag.
versmīgs Tāds, kad ir daudz notikumu, pārdzīvojumu (par laikposmu).
versmains Tāds, kad ir daudz notikumu, spēcīgu pārdzīvojumu (par laikposmu).
tukšs Tāds, kad ir stipri izjūtams (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) trūkums (par laikposmu).
remdens Tāds, kad nav izcilu notikumu, darbu, ideju (par laikposmu).
svaigs Tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem).
simtacains Tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tiklu, sietu).
sporādisks Tāds, kam ir gadījuma raksturs, tāds, kas parādās, pastāv, noris tikai reizumis.
pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
liess Tāds, kam ir maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
nelaimīgs Tāds, kam ir notikusi nelaime. Tāds, kam ir lielas bēdas, ciešanas.
platstikla Tāds, kam ir plats stikls (parasti par logiem).
sirdsskaidrs Tāds, kam ir raksturīga dziļa tikumība, morāla skaidrība.
puritānisks Tāds, kam ir raksturīga pārmērīgi stingra tikumība.
patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības. Arī patvaļīgs (2).
paliess Tāds, kam ir samērā maz taukvielu (par pārtikas produktiem, uzturu).
stiklveida Tāds, kam ir stikla forma, veids. Tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības.
nesamaksājams Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt.
viendimensijas Tāds, kam ir tikai viena dimensija.
viendimensionāls Tāds, kam ir tikai viena dimensija. Viendimensijas.
viennozīmīgs Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Monosēmisks.
monosēmisks Tāds, kam ir tikai viena nozīme (par valodas vienību). Viennozīmīgs.
monosillabisks Tāds, kam ir tikai viena zilbe. Vienzilbes.
grēcīgs Tāds, kam ir trūkumi, vājības. Arī netikumīgs, nosodāms.
nepārvarams Tāds, kam ir, piemēram, tik spēcīga izpausme, iedarbība, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt.
vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
mēms Tāds, kam nav artikulētas runas spējas vai arī tā ir ļoti vāja (par cilvēkiem).
nepilnvērtīgs Tāds, kam nav vajadzīgās kvalitātes. Tāds, kas tikai daļēji apmierina kādas prasības.
nemetālisks Tāds, kam nepiemīt metālu īpašības vai arī piemīt tikai dažas no tām.
nepārspējams Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to ir grūti vai neiespējami pārspēt. Tāds, kam nav līdzīgu.
nepārspēts Tāds, kam piemīt tik izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības, ka to nav bijis iespējams pārspēt. Tāds, kam līdz šim nav līdzīgu.
piedzīvojums Tāds, kam raksturīgs aizraujošs sižeta risinājums, reālu vai izdomātu notikumu, piedzīvojumu, dēku atveidojums (parasti par literāru darbu, kinofilmu).
netikls Tāds, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma. Slinks, nevīžīgs.
uzgaidāms Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots, lai būtu, kur uzturēties, gaidot (pieņemšanu pie kāda, satiksmes līdzekli u. tml.).
neklātiene Tāds, kas (ko) dara, veic bez tiešas saiknes (ar ko), neatrodoties notikuma vietā.
svaigs Tāds, kas (parasti pirms neilga laika) ir (pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts un kam ir visas vēlamās īpašības (par pārtikas produktiem, ēdienu).
rafinēts Tāds, kas (sākotnēji vai pēc apstrādes) nesatur piemaisījumus (parasti par pārtikas produktiem).
pašsterils Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes. Pašneauglīgs.
pašneauglīgs Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes. Pašsterils.
nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
nepilnīgs Tāds, kas aptver tikai daļu (no kā), tāds, kas attiecas tikai uz daļu (no kā).
nepilns Tāds, kas aptver tikai daļu (no kā), tāds, kas attiecas tikai uz daļu (no kā).
daļējs Tāds, kas aptver tikai daļu (no kā), tāds, kas attiecas tikai uz daļu (no kā). Nepilnīgs.
izaicinošs Tāds, kas apvaino, kaitina, izraisa nepatiku. Tāds, kas liek asi reaģēt.
riebīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēku).
pretīgs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
pievilcīgs Tāds, kas atbilst kādām estētiskām prasībām un izraisa patiku (par cilvēku, tā ķermeņa daļām). Arī glīts, skaists.
lāga Tāds, kas atbilst kādam ideālam, kādām prasībām (parasti par dzīvi, mūža posmu). Tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, tik, cik vajadzētu, būtu vēlams.
pamatīgs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām. Tāds, kas izraisa patiku.
apolitisks Tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku.
nomaļš Tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu).
sfērisks Tāds, kas atrodas uz sfēras virsmas (par figūrām). Tāds, kas pētī figūras, kuras atrodas uz sfēras virsmas (par matemātikas nozari).
zemstikla Tāds, kas atrodas, aug zem stikla.
ārpusgalaktikas Tāds, kas atrodas, noris ārpus mūsu Galaktikas.
starpgalaktiku Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp galaktikām.
platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
iepriekšējs Tāds, kas bijis pirms, tagadējā, līdzīgā (par notikumu, norisi).
koķetīgs Tāds, kas cenšas citiem patikt, piesaistīt sev citu uzmanību.
izpaticīgs Tāds, kas cenšas izpatikt.
iekšējs Tāds, kas darbojas, ir lietojams tikai vienā uzņēmumā, iestādē.
iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
monokulārs Tāds, kas dod iespēju aplūkot tikai ar vienu aci (par optiskām ierīcēm).
nelabs Tāds, kas dzīvo amorāli, netikumiski. Tāds, kas ir morāli pagrimis. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stenotermisks Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
amorāls Tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem. Netikumisks.
pārdabisks Tāds, kas eksistē tikai mītiskos, reliģiskos priekšstatos.
skaists Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku.
jauks Tāds, kas iepriecina, izraisa patiku. Skaists.
uzbāzīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzmācīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzplijīgs Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pēdējais Tāds, kas ir (pirms kā) bijis (par notikumu, norisi).
pirmatklāts Tāds, kas ir atklāts tikko, pirmo reizi. Arī jaunatklāts.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar minimālu sāls daudzumu, tāds, kam pievienots maz sāls (par pārtikas produktiem).
tīrvilnas Tāds, kas ir izstrādāts tikai no vilnas, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma.
tīrzīda Tāds, kas ir izstrādāts tikai no zīda, bez citu tekstilšķiedru piejaukuma.
tamlīdzīgs Tāds, kas ir līdzīgs kam iepriekš notikušam, bijušam, minētam.
murgains Tāds, kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim (piemēram, par notikumu). Tāds, kas izraisa mokošu, nomācošu psihisku stāvokli.
zems Tāds, kas ir lietojams tikai noteiktās situācijās (parasti par vārdiem, izteicieniem, stilu). Arī literārās valodas normām neatbilstošs.
pussprādzis Tāds, kas ir ļoti novājējis, tikko dzīvs (par dzīvniekiem).
ilustratīvs Tāds, kas ir mākslinieciski pasīvs, tāds, kam trūkst dziļākas problemātikas.
pēdējais Tāds, kas ir minēts (kādā tekstā), par ko ir runāts tikko (pēc kā cita, iepriekšēja).
nepieciešams Tāds, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
vietējs Tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktā vietā, teritorijā.
nelaimīgs Tāds, kas ir par cēloni nelaimei, neveiksmei, nepatikšanām (par priekšmetu, parādību).
uzticams Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri).
uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, tikumīgs (mīlestībā, laulībā pret savu partneri). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nepilnīgs Tāds, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tāds, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Tāds, kurā ir trūkumi, nepareizības.
beidzamais Tāds, kas ir pie laika vai iespēju robežas, tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma.
stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu). Tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
stiklains Tāds, kas ir raksturīgs stiklam. Tāds, kas atgādina stiklu.
savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības. Arī savdabīgs.
mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu. Pretstats: makroskopisks.
perspektīvs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
tālejošs Tāds, kas ir saistīts ar attīstību, virzību tālākā nākotnē, tāds, kas ir saistīts ar tālāku nākotni. Tāds, kas var notikt, īstenoties, ko var veikt tālākā nākotnē.
laimīgs Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piemēram, par gadījumu, notikumu). Arī veiksmīgs.
skarbs Tāds, kas ir saistīts ar ļoti grūtiem, smagiem, arī sarežģītiem apstākļiem, notikumiem u. tml. (par laikposmu). Ļoti grūts, smags, arī sarežģīts (piemēram, par darbību, situāciju).
privāts Tāds, kas ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individualitāti, tāds, kas ir raksturīgs atsevišķam cilvēkam individuāli. Arī personisks (2).
šaurs Tāds, kas ir saistīts tikai ar viena darbības, arī īstenības jomu vai nedaudzām darbības, arī īstenības jomām.
pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pēdējais Tāds, kas ir tieši pirms kāda notikuma (par laikposmu).
nesalīdzināms Tāds, kas ir tik atšķirīgs, ka to grūti vai neiespējami salīdzināt (ar ko).
nesasniedzams Tāds, kas ir tik augsts, arī tik nepieejams, ka tur grūti vai neiespējami nokļūt.
nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā). Tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
neizsakāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami izpaust, izsacīt vārdos. Arī ārkārtīgs.
neaprakstāms Tāds, kas ir tik ietekmīgs, spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami attēlot, aprakstīt (parasti par psihisku stāvokli). Arī ārkārtīgs.
netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
nesasniedzams Tāds, kas ir tik izcils, ka to grūti vai neiespējami sasniegt, pārspēt.
nenogurdināms Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami nogurdināt. Tāds, kas (darbā, darbībā) nemēdz nogurt.
nenovalkājams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to grūti vai neiespējami novalkāt.
neieņemams Tāds, kas ir tik labi, droši aizsargāts, nostiprināts, ka to grūti vai neiespējami ieņemt.
neatsverams Tāds, kas ir tik liels, ka to nav iespējams ne ar ko atlīdzināt, kompensēt (piemēram, par zaudējumu).
nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt. Šķietami bezgalīgs. Nepārskatāms.
nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt. Šķietami bezgalīgs. Nepārredzams.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami uztvert (parasti ar redzi). Arī ārkārtīgs.
neizdibināms Tāds, kas ir tik neizprotams, sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami izzināt, izdibināt.
nenosakāms Tāds, kas ir tik nenoteikts, ka to grūti vai neiespējami precīzi konstatēt.
neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert. Arī ārkārtīgs.
nepanesams Tāds, kas ir tik nepatīkams, ka tā klātbūtni grūti vai neiespējami paciest.
neizpildāms Tāds, kas ir tik nereāls, ka to grūti vai neiespējami izpildīt, īstenot.
nesalasāms Tāds, kas ir tik neskaidri veidots, ka to grūti vai neiespējami izlasīt.
nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
neaizmirstams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, arī tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami aizmirst. Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu.
nevīstošs Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka tā nozīme saglabājas ļoti ilgi.
neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, svarīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt (piemēram, par faktu, atziņu).
nepieejams Tāds, kas ir tik sarežģīts, ka to grūti vai neiespējami aptvert, izprast.
neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
neciešams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
neizturams Tāds, kas ir tik spēcīgs, intensīvs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
neapslāpējams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
neremdināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
neapklusināms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
neatvairāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nepanesams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nepārvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
nevaldāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt, vājināt (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
nesalaužams Tāds, kas ir tik stingrs, tik noturīgs, ka to grūti vai neiespējami vājināt (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
neatvairāms Tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku).
neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, noderīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt.
nepietiekams Tāds, kas ir tikai daļēji paveikts, izpildīts. Tāds, kura kvalitāte, kvantitāte nav pietiekama.
vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
pirmreizīgs Tāds, kas ir tikko atklāts, radīts u. tml. un izceļas ar savu kvalitāti, savdabīgumu, neikdienišķumu.
smalks Tāds, kas ir tikko izjūtams, uztverams. Tāds, kas ir grūti atšķirams salīdzinājumā ar ko citu, līdzīgu.
viegls Tāds, kas ir tikko manāms (piemēram, par darbības rezultātu).
pēdējais Tāds, kas ir tikko pagājis (par laikposmu). Tāds, kas vēl turpinās līdz šim brīdim.
liegs Tāds, kas ir tikko sajūtams (par gaisa plūsmu).
vārs Tāds, kas ir tikko sajūtams (par smaržu, siltumu).
pusmiris Tāds, kas ir tuvu nāvei, tāds, kas ir tikko dzīvs.
slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem). Tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā. Arī mitrs (1).
memoriāls Tāds, kas ir veidots (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni. Tāds, kas ir veltīts pagātnes notikumu apskatam.
vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt. Arī ārkārtīgs.
neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu. Tāds, kas izjūt kautrību. Arī kautrīgs.
simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem).
riebīgs Tāds, kas izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
pretīgs Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām). Tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
trauksmains Tāds, kas izraisa nemieru, satraukumu (piemēram, par notikumu, faktu).
nejauks Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu (piemēram, par priekšmetiem). Tāds, kas nesagādā nekādu prieku.
nepatīkams Tāds, kas izraisa nepatiku.
nožēlojams Tāds, kas izraisa nicinājumu, nepatiku.
patīkams Tāds, kas izraisa patiku (1).
tīkams Tāds, kas izraisa patiku (1). Patīkams.
pievilcīgs Tāds, kas izraisa patiku (parasti ar savu saturu, raksturīgām īpašībām). Arī saistošs.
omulīgs Tāds, kas izraisa patiku, labu pašsajūtu, labu garastāvokli.
mīlīgs Tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem).
lielisks Tāds, kas izraisa sevišķu patiku (piemēram, par priekšmeta, vielas, parādības īpašībām).
nolādēts Tāds, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tāds, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
īgns Tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku, skarbi. Tāds, kas ir neapmierināts ar ko.
netikumīgs Tāds, kas izturas, rīkojas pretēji morāles normām. Tāds, kam ir raksturīgs tikumības trūkums.
negribīgs Tāds, kas ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
aplinks Tāds, kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu, netiešs (domu izteikšanas veids).
kliedzošs Tāds, kas ļoti satrauc, arī izraisa sašutumu (parasti par faktu, notikumu).
monotons Tāds, kas mainās tikai vienā virzienā.
jēls Tāds, kas nav cepts, vārīts, konservēts u. tml. (par pārtikas produktiem, parasti par gaļu, olām).
vaļējs Tāds, kas nav iesaiņots tarā, nav safasēts, nav iepildīts pudelēs u. tml. (parasti par pārtikas produktiem).
nesavienojams Tāds, kas nav iespējams, kas nevar pastāvēt vienlaicīgi (ar ko citu). Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
nesātīgs Tāds, kas neapmierina izsalkuma sajūtu vai apmierina to tikai uz neilgu laiku (par ēdienu).
neestētisks Tāds, kas neatbilst kādām estētikas prasībām.
apolitisks Tāds, kas neinteresējas par politiku, izvairās no tās.
garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku. Tāds, kas noris gausi, bez spraiguma. Apnicīgs.
pakluss Tāds, kas neizraisa sevišķu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
neiepriecinošs Tāds, kas neizraisa, nesagādā prieku, patiku, apmierinājumu.
kluss Tāds, kas nerada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
nemīlams Tāds, kas nesagādā patiku, prieku.
nedabisks Tāds, kas nesaskan ar lietu un parādību normālo dabu. Tāds, kas neatbilst parastai, normālai notikumu, parādību attīstības gaitai.
vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām. Kropls (3).
rāms Tāds, kas noris mierīgi, netraucēti, tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu.
neplīstošs Tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem).
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi. Tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots. Tāds, kas pašlaik top.
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
iedomāts Tāds, kas pastāv tikai iedomās, fantāzijā. Nereāls, šķietams.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
skaļš Tāds, kas rada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai. Īpatnējs, savdabīgs.
monokarps Tāds, kas ražo augļus tikai vienu reizi mūžā un pēc tam iznīkst (par augiem).
akrobātisks Tāds, kas saistīts ar akrobātiku, - tāds, kur ietilpst akrobātikas elementi.
dabisks Tāds, kas saskan ar lietu un parādību dabu, atbilst parastai, normālai notikumu attīstības gaitai. Likumsakarīgs, normāls.
šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu). Pretstats: biezs.
endēmisks Tāds, kas sastopams tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
trekns Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu). Tauks (1).
tauks Tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu). Trekns (1).
kritisks Tāds, kas satur kritiku (1). Tāds, kurā izpaužas kritika (1).
paškritisks Tāds, kas satur paškritiku. Tāds, kurā izpaužas paškritika.
sociālkritisks Tāds, kas satur sociālo parādību kritiku. Tāds, kurā izpaužas sociālo parādību kritika.
sulīgs Tāds, kas satur šķidras vielas (parasti par pārtikas produktiem).
ieinteresēts Tāds, kas savās vai cita interesēs veic (ko), vēlas, lai kas būtu, notiktu, realizētos.
nākamais Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē.
nākošs Tāds, kas seko, notiek, noris pēc kā līdzīga esošā, tagadējā. Tāds, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē. Nākamais (2).
vietējs Tāds, kas skar tikai kādu (kā) daļu, arī iedarbojas tikai uz kādu (kā) daļu.
saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piemēram, par smaidu, sejas izteiksmi).
termofobs Tāds, kas spēj normāli eksistēt un vairoties tikai vidē ar samērā zemu temperatūru (par dzīvniekiem, augiem).
neticams Tāds, kas šķiet tik nereāls, ka tam ir grūti vai neiespējami ticēt. Arī ārkārtīgs.
māņticīgs Tāds, kas tic, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt. Tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
paliatīvs Tāds, kas tikai atvieglina slimnieka stāvokli smagas vai neārstējamas slimības gadījumā, bet nenovērš pašu slimību.
beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies. Jaunākais.
pēdējais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies. Jaunākais.
jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē. Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms. Arī savdabīgs, neikdienišķs.
jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piemēram, kādā amatā).
jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts.
jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts. Tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis. Tāds, kas tikko vai nesen ir novākts.
jaunievēlēts Tāds, kas tikko vai nesen ir ievēlēts.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots, atklāts, radīts. Līdz šim nezināms, nebijis.
jaunizgudrots Tāds, kas tikko vai nesen ir izgudrots.
jauniznācis Tāds, kas tikko vai nesen ir iznācis (par iespieddarbu).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, arī izdots.
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis (par dzīvnieku mazuli).
jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē). Tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
jaunuzcelts Tāds, kas tikko vai nesen ir uzcelts.
nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis. Arī pašreizējs.
pirmītējs Tāds, kas tikko, nesen ir pagājis (par laikposmu). Iepriekšējais.
nākamais Tāds, kas tiks izveidots, izveidosies tuvākajā nākotnē.
nākošs Tāds, kas tiks izveidots, izveidosies tuvākajā nākotnē.
varbūtisks Tāds, kas var būt, notikt, realizēties. Tāds, kā patiesums ir iespējams.
varbūtīgs Tāds, kas var būt, notikt, realizēties. Varbūtisks.
vienvirziena Tāds, kas vērsts tikai uz ko vienu, arī tāds, kam trūkst plašuma (piemēram, par domāšanu, jūtām, izziņas procesu).
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
Apnicis visu pasauli Tāds, kas zaudējis patiku, interesi pret visu apkārtni.
riebīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) ļoti dziļu nepatiku (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, izturēšanos).
pretīgs Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
vilinošs Tāds, kas, parasti, izraisa patiku, valdzina (par cilvēku, tā ārieni).
nejēdzīgs Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
sirdsmīļš Tāds, ko lieto, izmanto ar sevišķu labpatiku.
jaunapgūts Tāds, ko saimnieciski izmanto tikai kopš neilga laika (parasti par zemi).
patvaļīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša darītāja uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
patvarīgs Tāds, ko veic tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības.
negribīgs Tāds, ko veic, dara nelabprāt, bez vēlēšanās, bez patikas.
nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri.
tukšs Tāds, kur nav (kā, parasti pārtikas līdzekļu, preču, naudas) krājumu.
trauksmains Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
nejauks Tāds, kura āriene vai rakstura, personības īpašības izraisa nepatiku, pretīgumu (par cilvēku).
plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
racionāls Tāds, kura attieksmi pret dzīvi nosaka tikai vai galvenokārt prāts, intelekts (par cilvēkiem).
pievilcīgs Tāds, kura būtība, personība piesaista citu cilvēku uzmanību un izraisa viņos patiku.
šķietams Tāds, kura būtības atspoguļojums, uztvere neatbilst vai tikai daļēji atbilst īstenībai.
hronikāls Tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu).
iekārt Tāds, kura galvenie nesošie elementi (troses, ķēdes u. tml.) pakļauti tikai stiepei.
nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga (parasti nelabvēlīga), ka to grūti vai neiespējami paciest.
neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest. Neciešams (3).
vētrains Tāds, kurā ir daudz ar spēcīgiem pārdzīvojumiem, satraukumiem saistītu notikumu.
raibs Tāds, kurā ir daudz dažādu neparastu, negaidītu u. tml. notikumu, pārdzīvojumu (parasti par mūžu, tā daļu).
stiklots Tāds, kurā ir iestiprināta vai kuram ir piestiprināta stikla plāksne vai stikla plāksnes, arī stikla veidojumi.
skaļš Tāds, kurā ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi u. tml. (piemēram, par laikposmu).
pārbagāts Tāds, kurā ir ļoti daudz (parasti nozīmīgu) notikumu (par laikposmu).
pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
traģikomisks Tāds, kurā ir saistīts skumjais ar smieklīgo (par notikumu, apstākļiem u. tml.).
nepilns Tāds, kurā ir tikai daļa no vajadzīgā, arī kādām normām atbilstošā daudzuma, skaita.
tīrs Tāds, kurā ir tikai viena un tā paša veida sastāvdaļas, elementi (par kā kopumu).
pievilcīgs Tāds, kurā izpaužas atbilstība kādām estētiskām prasībām un kurš izraisa patiku.
labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).
sirdsskaidrs Tāds, kurā izpaužas dziļa tikumība, morāla skaidrība.
glaudīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu).
glāstīgs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
glāstošs Tāds, kurā izpaužas maigums, patika (par acīm, skatienu). Tāds, kas pauž maigumu, patiku.
īgns Tāds, kurā izpaužas nelaipnība, nepatika, skarbums. Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība ar ko.
sājš Tāds, kurā izpaužas nepatika (piemēram, par sejas izteiksmi). Nepatīkams (piemēram, par psihisku stāvokli).
izvairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši izpausts, tiek noklusēts.
vairīgs Tāds, kurā izpaužas nevēlēšanās, nepatika ko darīt, izpildīt. Tāds, kurā kas netiek tieši pausts, tiek noklusēts. Izvairīgs.
gards Tāds, kurā izpaužas patika, bauda (parasti par smiekliem).
nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
neizskatīgs Tāds, kura izskats vairs neatbilst kādām (kvalitātes, standarta u. tml.) prasībām (par pārtikas produktiem).
neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu. Arī ļoti netikumisks, amorāls.
reāls Tāds, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
piesātināts Tāds, kura molekulās starp oglekļa atomiem ir tikai vienkāršās saites.
stīvs Tāds, kurā nav dzīvīguma, rosības, aktivitātes (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju). Arī neveikls, neizdevies.
tukšs Tāds, kurā nav intensīvas, mērķtiecīgas darbības, rosības, notikumu (par laikposmu).
mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
zemisks Tāds, kura saturā izpaužas kas nekrietns, netikumisks, arī ļauns.
labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs. Tāds, kas izraisa patiku.
programmatisks Tāds, kura saturs ir izklāstīts īpašā paskaidrojošā tekstā vai arī tikai nosaukumu (par instrumentālu skaņdarbu)
vājš Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām, arī tāds, kas savas zemās kvalitātes dēļ izraisa nepatiku, ko nevēlamu.
slikts Tāds, kura saturs neatbilst noteiktām prasībām. Tāds, kas izraisa nepatiku, arī ko nevēlamu.
uzmācīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām).
uzbāzīgs Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām). Uzmācīgs (2).
neglīts Tāds, kuram nav pievilcīga, patīkama āriene, tāds, kura izskats, veidojums izraisa nepatiku (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
piens Tāds, kurš ir pagatavots no šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta, tāds, kura sastāvā ir samērā daudz šāda dzīvnieku (parasti govju) sekrēta (par ēdienu, pārtikas produktu).
nebalsīgs Tāds, kuru artikulējot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
balsīgs Tāds, kuru artikulējot vibrē balss saites (par valodas skaņu).
neapnīkstošs Tāds, par ko nezūd interese, patika.
sapnis Tāds, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu, eksistētu. Arī iedomāts, iztēlots, idealizēts.
Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
Vidējais paātrinājums Taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
robežpunkts Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml. kā attīstības gaitā), pēc kura sākas kas cits, citāds.
robežstabs Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
robežzīme Tas (laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml.), pēc kura sākas kas cits, citāds.
prieks Tas (notikums, parādība, apstāklis u. tml.), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
signāls Tas (piemēram, darbība, norise, notikums, arī informācija), kas ierosina vai veicina kādu citu darbību, norisi u. tml.
slietenis Tas (piemēram, kārts, stabs), kas ir uzsliets vertikālā stāvoklī.
murgi Tas (piemēram, notikums), kas ir līdzīgs mokošam, nomācošam sapnim. Mokošs, nomācošs psihisks stāvoklis, ko izraisa, piemēram, kāds notikums.
priekštecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
priekšgājējs Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas ir bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
pēctecis Tas (piemēram, priekšmets, parādība, notikums), kas pastāv pēc kā cita vai ir tā ietekmēts.
caurbraucējs Tas (tāds), kas kādai vieta, brauc cauri (par satiksmes līdzekli).
augēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no augiem (par dzīvniekiem).
gaļēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no citiem dzīvniekiem (par dzīvniekiem).
zālēdājs Tas (tāds), kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem (par dzīvniekiem).
iesācējs Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
tālbraucējs Tas (tāds), kas veic tālus braucienus (parasti par satiksmes automobiļiem, to šoferiem).
vajadzīgs Tas, bez kā grūti vai neiespējami iztikt.
parodija Tas, kam ir tikai ārēja, attāla, arī izkropļota līdzība ar (kādas parādības) būtību.
sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas. Tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
nākamais Tas, kas būs, notiks, norisēs tuvākajā nākotnē.
nepieciešams Tas, kas ir noteikti vajadzīgs, bez kā nevar iztikt.
nepilnība Tas, kas ir paveikts, izveidots, arī noris tikai daļēji, tas, kas nav paveikts, izveidots līdz galam. Trūkums, nepareizība.
zemisks Tas, kas ir saistīts ar ko nekrietnu, netikumisku, arī ļaunu.
vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
riebeklis Tas, kas izraisa ļoti dziļu nepatiku (ar savu izskatu, rīcību, izturēšanos u. tml.).
nolādēts Tas, kas izraisa stipras dusmas, asu nosodījumu. Tas, kas izraisa stipru neapmierinātību, nepatiku.
jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
jaunatradums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts. Jaunatklājums.
jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
jaunievedums Tas, kas tikko vai nesen ir ieviests, noorganizēts.
jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izgudrots, radīts, atklāts.
jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, izdots.
iespēja Tas, kas var īstenoties, notikt.
sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas piepildītos, notiktu. Iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai.
melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
Sabiedriskā ēdināšana Tautas saimniecības nozare, kas ietver gatavu pārtikas produktu ražošanu un realizēšanu, kā arī šo produktu patērētāju apkalpošanu.
lauksaimniecība Tautas saimniecības nozare, kas ražo pārtikas produktus iedzīvotājiem un lauksaimnieciska rakstura izejvielas rūpniecībai.
leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā). Mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piemēram, noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
pietecēt Tekot, plūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
neotektonika Tektonikas nozare, kas pētī jaunākajos ģeoloģiskajos periodos notikušās Zemes garozas tektoniskās kustības, šo kustību veidotās strukturālās formas un to nozīmi Zemes reljefa izveidē.
diorāma Tēlotājas mākslas darbs (parasti liela, zema puscilindra formā), kura vertikālā daļa ir apgleznota, bet horizontālo daļu (priekšplānu) veido butaforijas.
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma).
siena Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.
Piena teļš Teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
Piena teļš Teļš, kas ir barots tikai vai galvenokārt ar pienu.
patroloģija Teoloģijas nozare, kura pētī kristietības reliģisko un filozofisko mācību, ko no 1. līdz 8. gadsimtam izveidoja sevišķi autoritatīvi autori (baznīcas tēvi). Patristika (2).
kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kurā ietilpst statika un dinamika.
siltumapstrāde Termiskā (piemēram, pārtikas produktu, dažādu materiālu) apstrāde.
siltapstrāde Termiski (piemēram, pārtikas produktu, dažādu materiālu) apstrāde. Siltumapstrāde.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
termoenerģētiķis Termoenerģētikas speciālists. Siltumenerģētiķis.
terorisms Terora paņēmienu izmantojums (parasti politikā).
māņticība Ticība tam, ka parādības, notikumi ir pārdabisku spēku izpausmes.
sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi).
Kā (tad) citādi Tieši tā, tikai tā, ne citādi.
Kur (tad, arī vēl, lai) citur Tieši tur, tikai tur. Nekur citur.
Kur vēl (arī tad, lai) citur Tieši tur, tikai tur. Nekur citur.
Kur (tad) citur Tieši tur, tikai tur. Nekur citur.
diezgan Tik daudz, ka vairāk nav vēlams, vajadzīgs, arī tik daudz, ka vairāk negribas.
knapi Tik tikko.
tiktikko Tik tikko.
tikvien Tik vien; tikai.
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
Aiz slēgtām durvīm Tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
palikt Tikt atstājam (kādā vietā). Atrasties, arī nonākt (kādā vietā) un netikt virzītam, nevirzīties prom (par priekšmetiem).
ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu). Iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
dabūt Tikt bojātam, tikt pakļautam kaitīgai iedarbībai (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.).
Glabāties atmiņā Tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
Uzglabāties atmiņā Tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
norisināties Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2), noritēt (2).
noritēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veida, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Norisēt (2).
norisēt Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) - par darbību, pasākumu u. tml. Noritēt (2).
Ritēt savu gaitu Tikt īstenotam, notikt neatkarīgi (no kā).
Nākt klajā Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
Nākt (arī parādīties) atklātībā Tikt izdotam (par iespieddarbu). Arī tikt publicētam.
atskanēt Tikt izteiktam (par prasībām, solījumiem, kritiku u. tml.).
iet Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
Pagadīties ceļā Tikt nejauši satiktam.
aiztaupīties Tikt novērstam, netikt izraisītam.
parādīties Tikt novietotam (kur), arī tikt izveidotam, uzceltam (kur).
krist Tikt ņemtam ārā (no kāda veseluma, kopuma), netikt ievietotam, iekļautam (kādā veselumā, kopumā).
pārkārtoties Tikt pārkārtotam (piemēram, par ekonomiku, ražošanu, politiku).
Dabūt mācību Tikt pārmācītam, tikt sodītam.
Dabūt mācību Tikt pārmācītam, tikt sodītam.
pāriet Tikt pārmantotam (par tikumiem, tradīcijām u. tml.).
pacelties Tikt pārvietotam no horizontāla stāvokļa vertikālā, slīpā stāvoklī.
Iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
(Aiz)iet zudumā Tikt pazaudētam, zust. Arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
pieskarties Tikt pievirzītam tik tuvu (kam), ka viegli skar (to) - par ķermeņa daļām.
palikt Tikt saglabātam, aiztaupītam (kādam nolūkam). Tikt piešķirtam, arī netikt atņemtam (kādam).
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
nākt Tikt sūtītam šurp, atrasties ceļā šurp, arī tikt saņemtam (par sūtījumu).
nākt Tikt veiktam, notikt, arī ierindoties, sekot (kādā kārtībā, secībā).
ētisks Tikumīgs, tikumisks.
morāle Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam).
virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
gastronomija Tirdzniecībā vai rūpniecībā - augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtikas preču kopums. Augstas kvalitātes noteikta sortimenta pārtika.
kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus.
iezāģēt Tīši, apzināti sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt ļaunumu.
stāvtītavas Tītavas, karu rotējošais elements ir novietots vertikāli.
merkantilisms Topošās buržuāzijas ekonomiska mācība un politika, pēc kuras valsts bagātības un kapitāla uzkrāšanai un pavairošanai jāizveido aktīva tirdzniecības bilance, preces vairāk izvedot nekā ievedot.
pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris.
svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku grupās, cilvēka dzīvē, dabā. Attiecīgā diena, laikposms.
Kausu elevators Transporta ierīce, piemēram, graudu, miltu vertikālai vai slīpai pacelšanai.
Satiksmes līdzeklis Transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
Satiksmes līdzeklis Transportlīdzeklis, ko izmanto satiksmes uzturēšanai.
Piedauzības (arī klupšanas) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
Klupšanas (arī piedauzības) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
Piedauzības (arī klupšanas) akmens Traucēklis, šķērslis, kas parasti rada sarežģījumus, nepatikšanas.
termoss Trauks, kam ir dubultsienas, starp kurām ir radīts vakuums, un ko izmanto (kā, parasti pārtikas produktu) uzturēšanai nemainīgā temperatūrā.
viesulis Trauksmains notikums, strauja, pārdzīvojumiem bagāta (notikumu) norise.
negaiss Trauksmains notikums. Trauksmainiem notikumiem bagāts laikposms.
trīstik Trīsreiz tikpat (daudz, liels u. tml.).
Bada garoza Trūcīga barība, iztika.
Bada kumoss Trūcīga barība, iztika.
Bada maize Trūcīga barība, iztika.
Plāns maizes rieciens Trūcīga iztika, pārtika.
knaps Trūcīgs (parasti par iztiku).
Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Uz karstām pēdām, retāk pa karstām pēdām Tūlīt (parasti pēc kāda notikuma, darbības u. tml.), nekavējoties, steidzami.
Pa pēdām, arī uz pēdām Tūlīt pēc kā (notikt, norisināties, sākties).
saulesbrilles Tumša stikli vai plastmasas brilles acu aizsargāšanai pret spilgtu gaismu.
karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuva (par laikposmu, notikumiem).
Būt (arī stāvēt, klauvēt, klaudzināt) pie durvīm, arī būt durvju priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laika posmu, notikumiem).
Klaudzināt (arī klauvēt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem), arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
Klauvēt (arī klaudzināt, būt, stāvēt) pie durvīm (arī vārtiem) arī būt durvju (arī vārtu) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
Stāvēt (arī būt, klauvēt, klaudzināt) pie vārtiem (arī durvīm), arī būt vārtu (arī durvju) priekšā Tuvoties, būt tuvu (par laikposmu, notikumiem).
terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
samazgas Ūdens, kurā ir mazgāti ēdiena trauki. Ūdens, kurā ir ēdienu, pārtikas produktu atliekas.
izdegt Uguns iedarbībā tikt izbojātam (piemēram, izveidojoties caurumam, robam) - par priekšmetu.
Pārtikas universālveikals Universālveikals ar pārtikas preču plašu sortimentu un nelielu ikdienā nepieciešamu saimniecības preču nodaļu.
Pārtikas universālveikals Universālveikals ar pārtikas preču plašu sortimentu un nelielu ikdienā nepieciešamu saimniecības preču nodaļu.
Tehniskā universitāte Universitāte, kurā ietvertas tikai tehnikas specialitātes.
urbānists Urbānistikas speciālists.
urbties Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) - par urbi.
baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma jumts.
batuds Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls (izmanto akrobātikā).
pakārties Uz īsu brīdi izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes) - parasti par galvu.
pavīdēt Uz īsu brīdi tikko pamanāmi parādīties (par smaidu).
pamirt Uz laiku, parasti daļēji, kļūt tādam, kurā nav ievērojamu notikumu, aktīvas darbības, intensīvu norišu.
uzsmiņķēties Uzkrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
raudzīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
skatīties Uzmanīt, sekot, piemēram, lai (kas) tiktu ievērots, izpildīts.
komanditsabiedrība Uzņēmums (kapitālistiskajās valstīs), kurā dalībnieku viena daļa ar visu savu īpašumu uzņemas visu ar uzņēmumu saistīto risku, bet otra daļa atbild tikai ar uzņēmumā ieguldīto kapitālu.
skaitīt Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sakuma momentu.
misticisms Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam. Mistika (1).
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šautai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
kompliments Uzslava, cildinājums, parasti, lai kādam glaimotu, izpatiktu.
Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
Celt āzi par dārznieku Uzticēt darbu neprašām, arī tādam, kas domā tikai par savu labumu.
rojālisms Uzticība karalim, (parasti neaprobežotas) karaļa varas un politikas atzīšana un sekmēšana.
Rampas (arī lampu) drudzis Uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
Lampu (arī rampas) drudzis Uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
Rampas (arī lampu) drudzis Uztraukums pirms uzstāšanās, nozīmīga notikuma.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
Vēdera tiesa Uzturam nepieciešamais (kā) daudzums. Iegūtais, nopelnītais (pārtikas) daudzums, ko visu patērē uzturam.
Pirmās nepieciešamības uzturlīdzekļi Uzturlīdzekļi bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
iztika Uzturs, pārtika.
maize Uzturs, pārtika.
skatīt Uztvert ar redzi (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu, arī kādu darbību, notikumu).
uzslieties Uzvirzīties, tikt uzvirzītam uz augšu (par ķermeņa daļu).
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes.
restorānvagons Vagonā iekārtots restorāns (tālsatiksmes vilcienos). Vagons, kur ir iekārtots restorāns.
skraidīt Vairākkārt ātri pārvietoties, tikt pārvietotam, parasti pa kādu virsmu (par priekšmetiem).
mētāties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
svaidīties Vairākkārt strauji kustināt (rokas), piemēram, žestikulējot.
snaikstīties Vairākkārt tikt stieptam, parasti, lai ko aizsniegtu, satvertu, saskatītu (piemēram, par roku, kaklu).
lēkāt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem).
lēkt Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem). Lēkāt (2).
reducēt Vājināt (skaņas) artikulāciju tā, ka mazinās (tās) ilgums, intensitāte, mainās tembrs vai arī rodas (tās) zudums.
Diegveidīgs pulss Vājš, tikko sataustāms pulss.
Diegveidīgs pulss Vājš, tikko sataustāms pulss.
Monosillabiska valoda Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
Monosillabiska valoda Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
patskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs.
līdzskanis Valodas skaņa (fonēma), kuras artikulācijas būtiska pazīme ir šķērslis, ko rada runas orgānu darbība.
monoftongs Valodas skaņa, kuras artikulācijā neveidojas ievērojami šķēršļi gaisa plūsmai mutes dobumā un kurai raksturīgs samērā vienveidīgs, noturīgs tembrs. Patskanis.
okazionālisms Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums u. tml.), kas ir individuāli veidota izmantošanai tikai attiecīgajā tekstā.
semasioloģija Valodniecības nozare, kas pēti vārdu nozīmes. Arī semantika (2).
Muitas politika Valsts iekšējās tirdzniecības politika, kas reglamentē preču importa vai eksporta apjomu, struktūru un noteikumus.
iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī.
Brīvā ekonomiskā zona Valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u.tml. ceļā.
padome Valsts varas orgāns, kas sastāv no ievēlētām personām, - sociālisma politikas un demokrātijas organizācijas forma.
Unitāra valsts Valsts, kuras struktūrā nav citu valstisku veidojumu kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
Unitāra valsts Valsts, kuras struktūrā nav citu valstisku veidojumu, kā tikai administratīvi teritoriālas vienības.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
Preses konference Valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
veranda Vaļēja vai stiklota mājas piebūve ar jumtu.
aplinki Vārdi, ar ko domu izsaka netieši un kas ļauj tikai noprast, nojaust izteikuma īsto saturu.
atstāstīt Vārdos attēlot (kādu notikumu, atgadījumu u. tml.).
saistītājvārds Vārds, ko izmanto, lai norādītu uz vārdformu saistījumu (verbs saitiņas nozīmē, prievārds, saiklis, partikula).
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme.
spermacets Vaskveidīga viela, kas atrodas īpašos dobumos kašalota galvā un ko izmanto parfimērijā, kosmētikā.
pieaugt Veidojoties (kam), piepildīties, arī tikt aizklātam (ar to).
vērtēt Veidot spriedumu, atzinumu par (kā, piemēram, priekšmeta, telpas vai to īpašību) atbilstību vai neatbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
dibināties Veidoties, tikt veidotam (uz kāda pamata).
virziens Veids, uz ko ir vērsta (piemēram, norises, apstākļu, notikumu) attīstība.
konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām. Šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus. Ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā). Būt pieticīgam, apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
rīkot Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums).
svinēt Veikt, parasti tradicionālas, neikdienišķas, darbības saistībā ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
Vēja stikls Vējstikls.
Vēja stikls Vējstikls.
atsāpes Vēlāk jūtamas (parasti ne vairs tik stipras) sāpes.
apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
negribīgums Vēlēšanās, patikas trūkums (ko darīt).
Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma (buržuāziskajās valstīs), kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
Mažoritārās vēlēšanas Vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
nematodes Velteņtārpu tipa klase, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā. Šīs klases dzīvnieki.
saitiņa Verba (piemēram, būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar nomenu vai adverbu izteicējā.
attīstīties Vērsties plašumā, kļūt intensīvākam (piemēram, par notikumiem, darbību).
lidot Vērsties, tikt vērstam uz ko tālu (par skatienu).
antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu imperiālistisko šķiru ideoloģiju, politiku. Pretamerikānisks.
pretkomunistisks Vērsts pret komunistisko teoriju un praksi. Antikomunistisks.
skatīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, darbību, notikumu).
raudzīties Vēršot skatienu (kur, uz ko), vērot (piemēram, notikumu, darbību).
novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
stabs Vertikāla (kā, piemēram, dūmu, ūdens) plūsma.
stāvdrena Vertikāla drena ūdens ievadīšanai dziļākos augsnes slāņos.
siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
statīvs Vertikāla ierīce (ka, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
stāvs Vertikāla konstruktīvā pamatdaļa, galvenā daļa (parasti celtnei).
Ordinātu ass Vertikālā koordinātu ass.
Ordinātu ass Vertikālā koordinātu ass.
vertikāle Vertikāla līnija.
Vingrošanas siena Vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
Vingrošanas siena Vertikāla paralēlu redeļu konstrukcija, kas paredzēta vingrošanai.
kanelūra Vertikāla rieva kolonnas vai pilastra stāvā.
siena Vertikālā sānu daļa (dobām traukam, priekšmetam u. tml.).
skrūvspārnis Vertikāla starta un vertikālas nolaišanās lidaparāts, kurā apvienotas helikoptera un lidmašīnas īpašības.
stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
Nots kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts.
skataka Vertikāla šahta (parasti pazemes komunikāciju) vizuālai kontrolei.
stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām.
krauja Vertikāla vai ļoti slīpa nogāze.
šurfs Vertikāla vai slīpa līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Skatrakums.
skatrakums Vertikāla vai slīpa, līdz 25 metriem dziļa eja, kurai ir tieša izeja uz zemes virsmas un kura ir paredzēta ģeoloģiskās izpētes vai kalnrūpniecības darbiem. Šurfs.
stabs Vertikāla, pēc formas baļķim līdzīga atbalsta konstrukcija.
siena Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris.
stāvs Vertikālās uzbūves horizontāla konstruktīvā dūja (parasti celtnei, transportlīdzeklim), kas norobežota ar grīdu un parasti arī ar griestiem vai jumtu.
līnija Vertikāle (šaha galdiņam).
stāvcaurule Vertikāli iebūvēta, iemontēta caurule.
stabs Vertikāli kādā pamatnē iestiprināts baļķis vai tam pēc formas līdzīga konstrukcija.
stāvvads Vertikāli novietots, iemontēts vads.
margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās.
stāvus Vertikāli vai gandrīz vertikāli, ar vienu galu uz augšu.
stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis.
stāvus Vertikāli, bez slīpuma. Taisni, bez līkumiem augšup. Tā, ka ir mazs slīpums.
taisni Vertikāli, neveidojot šauru leņķi (virzīt, virzīties, atrasties kādā stāvokli).
stāvus Vertikāli, taisni augšup vai lejup.
stāveniski Vertikāli. Arī stāvus.
atlants Vertikāls balsts atlētiskas vīrieša figūras veidā.
statnis Vertikāls baļķis, dēlis, stienis, kam ir balsta funkcijas (celtnē, ierīcē u. tml.).
stāvbluķis Vertikāls bluķis.
klājbalsts Vertikāls statnis kuģa klāja balstīšanai.
stāvs Vertikāls vai gandrīz vertikāls. Tāds, kam ir samērā mazs slīpums.
kraujš Vertikāls vai ļoti slīps (parasti par nogāzi, krastu).
krauja Vertikāls vai ļoti slīps krasts.
žogs Vertikāls veidojums (parasti no kokmateriāliem, mūra, metāla) teritorijas norobežošanai, arī aizsargāšanai.
sēta Vertikāls veidojums, parasti no dēļiem, kārtīm, stieplēm (kā) norobežošanai, arī aizsargāšanai.
ūdensstabs Vertikāls, stabam līdzīgs ūdens veidojums.
Uguns stabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums. Uguns stabs.
pasaka Vēstītājas folkloras sacerējums, kam ir raksturīga fantastika. Attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs.
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības objektīvos likumus.
virsbūve Vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
reālskola Vidējā (parasti sešgadīga) mācību iestāde, kurā lielu vērību veltī dabas zinātnēm, matemātikai un jaunajām valodām.
skrējējzirneklis Vidēji liels vai liels tumšas krāsas zirneklis, kas dzīvo uz zemes, neveido tiklus, medījumam uzbrūk lecot.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam. Šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas, kosmonautikas būvēm, iekārtām.
hronika Viduslaikos - vēstures apcerējumu veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā. Šāds vēstures apcerējums.
nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā.
prizma Viedoklis, aspekts, kas parasti izriet no kādas situācijas, notikuma u. tml.
kārtslēkšanā Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai.
tāllēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana tālumā.
lēkšana Vieglatlētikas disciplīnas - augstlēkšana, tāllēkšana, kārtslēkšana, trīssoļlēkšana.
mīksts Viegli sakožams (par pārtikas produktiem).
Stikla vate Viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
Stikla vate Viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem.
gruzdviela Viela, kas rodas, cepot vai grauzdējot pārtikas produktus.
Visuma blīvums Vielas daudzums Visuma novērojamajā daļā jeb Metagalaktikā, kas attiecināts uz šās daļas tilpumu.
birete Vienā galā noslēdzama kalibrēta stikla caurule ar iedaļām (nelielu šķidruma daudzumu mērīšanai).
stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
tetraciklīns Viena no antibiotikām, ko izstrādā dažas sēnes un kas ir iedarbīga uz mikroorganismiem.
stāvs Viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas.
anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu.
Kas ir, ir, arī kas būs, būs Vienalga, kas notiks un kā notiks.
baznīca Vienas konfesijas ticīgo organizācija ar noteiktu dogmatiku un kultu.
sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām.
pupiņa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas augs ar stāvu vai vijīgu stublāju un sēklām pākstīs.
pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs.
zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
sagadīties Vienlaicīgi vai ar nelielu laika atstarpi nejauši norisēt, būt (par notikumiem, apstākļiem, faktiem).
vilkties Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru).
slīdēt Vienmērīgi virzīties, tikt virzītam tā, ka viegli skar (ko) - par ķermeņa daļām, parasti par pirkstiem, rokām.
slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
ikdienība Vienmuļa, apnicīga dzīve. Stāvoklis, kad nav izcilu notikumu, darbu, domu.
baudījums Vienreizēja paveikta darbība --> baudīt (1) Liela patika, tīksme.
zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
epika Viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām.
sleja Viens no diviem vai vairākiem vertikāli sakārtotu rindu kopumiem (parasti laikrakstu, žurnālu, vārdnīcu) lappusē.
Zodiaka zvaigznājs Viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika.
Zodiaka zvaigznājs Viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika.
Garais stāsts Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
funkcija Viens no matemātikas pamatjēdzieniem, kas izsaka viena lieluma atkarību no cita. Atkarīgais mainīgais lielums.
Snaudošais pumpurs Viens no pumpuriem, kuri paliek miera stāvoklī un izplaukst tikai tad, kad virs tiem esošie pumpuri vai galotnes pumpuri ir gājuši bojā.
versija Viens no vairākiem atšķirīgiem (kāda fakta, notikuma u. tml.) aprakstiem, skaidrojumiem.
pelēks Vienveidīgs, vienmuļš, bez notikumiem, kas izraisa pozitīvu attieksmi (parasti par laikposmu).
caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
ātrvilciens Vilciens, kas brauc ar lielu ātrumu un pietur tikai lielākajās stacijās.
vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu).
piramīda Vingrošanas vai akrobātikas figūra, ko veido dalībnieki, novietojoties cits uz cita.
Sausais vīns Vīns, kas ir gatavots tikai no augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
Sausais vīns Vīns, kas ir gatavots tikai no ogu, augļu sulas bez spirta, cukura piedevām.
pārītis Vīrietis un sieviete (parasti jauni, neprecēti), kas mēdz satikties, uzturēties kopā.
jaunlaulātie Vīrietis un sieviete, kas tikko vai nesen ir salaulājušies.
lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem.
virsa Virsējā kārta, slānis (parasti vielai). Virskārta (parasti pārtikas produktam).
virsne Virsējā kārta, slānis (pārtikas produktam). Arī virsa (1).
līnija Virsmas vai telpas elements, kam ir tikai viena dimensija - garums.
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts.
klasicisms Virziens mākslā, mākslas metode un estētikas teorija, kas par normu un paraugu izvirza antīko mākslu (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam Eiropā un no 18. gadsimta līdz 19. gadsimtam Krievijā).
kurss Virziens politikā.
sociālšovinisms Virziens starptautiskajā strādnieku kustībā, kura pārstāvji aizstāv savas valsts buržuāzijas agresīvo politiku.
oportūnisms Virziens, politika (strādnieku kustībā), kam raksturīga proletariāta interešu pielāgošana un pakļaušana buržuāzijas interesēm, atteikšanās no šķiru cīņas, no sociālistiskās revolūcijas, proletariāta diktatūras.
nolaist Virzīt un pabeigt virzīt lokveidā uz leju (vertikālu vai slīpu priekšmetu, tā daļu).
sliet Virzīt, novietot vertikālā stāvoklī. Virzīt, novietot slīpi, atbalstot (pret ko, pie kā).
tvert Virzīt, parasti lūpas, žokļus, tā, ka tie tur, pārvieto mutē (ko). Virzīties, tikt virzītam tā, ka (kas) tiek turēts, pārvietots mutē (parasti par lūpām, žokļiem).
slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām).
slieties Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
līst Virzīties, tikt virzītam (kādā priekšmetā, masā) - par priekšmetiem.
līst Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - par priekšmetiem.
spraukties Virzīties, tikt virzītam (pa ko šauru) - parasti par transportlīdzekļiem.
spiesties Virzīties, tikt virzītam pa ko šauru (piemēram, par priekšmetiem).
skart Virzīties, tikt virzītam tā, ka nonāk uz (kā) virsmas, arī, parasti viegli, slīd, pārvietojas pa šo virsmu (piemēram, par ķermeņa daļām, priekšmetiem).
tuvoties Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
izsalt Viscaur sasalt (par pārtikas produktiem).
kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
nepieciešamība Vispārināta īpašība --> nepieciešams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Izvirtība.
netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
netikumīgums Vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Netikumība.
netikumiskums Vispārināta īpašība --> netikumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
tiklība Vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tīksmīgums Vispārināta īpašība --> tiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tikumīgums Vispārināta īpašība --> tikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tikumiskums Vispārināta īpašība --> tikumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vajadzība Vispārināta īpašība --> vajadzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
vertikalitāte Vispārināta īpašība --> vertikāls [1], šīs īpašības konkrēta izpausme.
vertikālums Vispārināta īpašība --> vertikāls [1], šīs īpašības konkrēta izpausme. Vertikalitāte.
Līdz pēdējai kripatai Visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma.
Līdz pēdējai kripatai, arī līdz pēdējam kumosam Visu (ēdienu, pārtiku) bez atlikuma.
universs Visu pētījamo kvalitatīvi vienveidīgo objektu kopa (parasti matemātiskajā statistikā).
Sajūtas slieksnis Visvājākais kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
Sajūtas slieksnis Visvājākais kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
skats Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība; aina (2).
aina Vizuāli uztverams notikums, fakts, reālās īstenības parādība. Skats.
scēna Vizuāli uztverams, parasti emocionāli iedarbīgs, notikums.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas. Demoralizēties (2).
precesija Zemes rotācijas ass virziena periodiska maiņa attiecībā pret ekliptikas asi.
jaunpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas tikko vai nesen ir atnesies.
Vīrišķie ziedi Ziedi, kam ir tikai putekšņlapas.
Sievišķais zieds Zieds, kam ir tikai auglenīca.
Vīrišķais zieds Zieds, kam ir tikai putekšņlapas.
ceļazīme Zīme transportlīdzekļu vadītāju un gājēju informēšanai (piemēram, par ceļa virzienu, satiksmes ierobežojumu).
valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
Grāmatu gudrība Zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
Grāmatu gudrība Zināšanas, kas iegūtas tikai no grāmatām.
medicīna Zinātne par cilvēka slimībām (to izcelsmi, norisi, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi), arī pasākumu kopums cilvēka veselības nostiprināšanai, darba spēju saglabāšanai, mūža pagarināšanai.
ētika Zinātne par morāli, tikumību.
futuroloģija Zinātne par nākotnes pētīšanu, prognozēšanu (piemēram, no tehnikas, socioloģijas viedokļa). Prognostika.
taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes. Arī sistemātika.
politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politikas zinātne.
Politikas zinātne Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus. Politoloģija.
gaiskuģniecība Zinātnes nozaru kopums, kas pētī lidojumus atmosfērā ar lidaparātiem. Šādu lidojumu teorija un prakse. Aeronautika.
Eksaktās zinātnes Zinātnes, kas pamatojas uz matemātiku.
komunisms Zinātniska teorija un taktika par proletārisko revolūciju un komunistiskās sabiedrības uzcelšanu.
orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas. Orientālistika.
krist Zūdot līdzsvaram, balstam, pārvietoties no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
krist Zūdot līdzsvaram, balstam, pārvietoties, gāzties no vertikāla stāvokļa horizontālā (par augiem).
nokrist Zūdot līdzsvaram, balstam, strauji nonākt no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (kur, uz kā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iet Zust, tikt laistam zudumā (parasti kādas darbības rezultātā).
miglājs Zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums.
stāvžogs Žogs, kas ir veidots no vertikāliem, parasti koka, elementiem.
radiožurnālistika Žurnālistika, kas ir saistīta ar radiofoniju.
radiožurnālists Žurnālists, kas strādā radiožurnālistika.

tik citās vārdnīcās:

Tēzaurs

tik¹

tik²

tik³

tik⁴

tik⁵

MLVV

MEV