rokpelnis
rokpelnis -ļņa, v.
rokpelne -es, dsk. ģen. -ļņu, s.; neakt.
Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
Piemēri..mans tēvs vienkāršs rokpelnis, malkas cirtējs, kas katru nedēļu pārnes tik daudz, cik mums ar māti vajadzīgs nākamās nedēļas pārtikai.
Avoti: 6-2. sējums