rokpelnis
rokpelnis -ļņa, v.
rokpelne -es, dsk. ģen. -ļņu, s.; neakt.
Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
Piemēri..mans tēvs vienkāršs rokpelnis, malkas cirtējs, kas katru nedēļu pārnes tik daudz, cik mums ar māti vajadzīgs nākamās nedēļas pārtikai.
- ..mans tēvs vienkāršs rokpelnis, malkas cirtējs, kas katru nedēļu pārnes tik daudz, cik mums ar māti vajadzīgs nākamās nedēļas pārtikai.
- Gadījās gar nokaltušo priedi iet rokpelnim ar dēlu. Viņi staigāja, meklēdami darbu: no rītiem nezināja, kur dienu strādās, un vakaros apēda, ko dienā nopelnīja.
- Pieminu rokpelni tēvu, kam nebija zemes. Lai iegūtu kurināmo, viņš gāja saimniekiem cirst alkšņus..
Avoti: 6-2. sējums