neizbrienams
neizbrienams -ais; s. -a, -ā
neizbrienami apst.
1.Nol. divd. → izbrist.
2.Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
PiemēriNeizbrienams purvs.
- Neizbrienams purvs.
- Neizbrienami, piesniguši ceļi.
- Neizbrienamas, pārplūdušas pļavas.
- Rudenī zeme no.. mitruma pārvērtās neizbrienamā dubļu jūrā un mēs staigājām uz garām ķekatām, lai pasargātu savas kailās kājas no lipīgā māla.
- Putenis svilpodams un gaudodams sadzen dziļas, neizbrienamas kupenas. Tām pāri gurdā solī aizslīd kāds slēpotājs..
Avoti: 5. sējums