Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
abrocīgs
abrocīgs -ais; s. -a, -ā
abrocīgi apst.
1.Tāds, kas ceļams, kustināms ar abām rokām.
PiemēriTie [fašisti] nu vairs nestaigāja smalki kaldinātās bruņas, bet zaļganpelēkos svārkos, necilajā abrocīgu zobenu, bet padusē turēja mašīnpistoli.
1.1.fizk. Smagatlētikā — tāds, kas veicams ar abām rokām.
PiemēriAbrocīgā grūšana.
Avoti: 1. sējums