pretība
pretība -as, s.; parasti vsk.; novec.
1.Vispārināta īpašība → pretīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Pāvils juta, ka dažam labam sapulces nolēmumam viņš pretojās tik tamdēļ, ka priekšlikums nāca no Birznieka puses.. Pāvils skaitās par savām zemajām domām, bet atturēties no pretības bija tik grūti..
- ..Pāvils juta, ka dažam labam sapulces nolēmumam viņš pretojās tik tamdēļ, ka priekšlikums nāca no Birznieka puses.. Pāvils skaitās par savām zemajām domām, bet atturēties no pretības bija tik grūti..
- Viņam likās, it kā.. pasaulē visas pretības un nesaskaņas būtu izbeigušās.
2.Pretīgums, nepatika.
PiemēriViņš stādīja Lauri Ādolfam priekšā, bet jau no paša sākta gala tie sajuta viens pret otru apslēptu pretību.
- Viņš stādīja Lauri Ādolfam priekšā, bet jau no paša sākta gala tie sajuta viens pret otru apslēptu pretību.
- Pret karu vispār viņam bija radusies.. pretība..
Avoti: 6-2. sējums