pretība
pretība -as, s.; parasti vsk.; novec.
1.Vispārināta īpašība → pretīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Pāvils juta, ka dažam labam sapulces nolēmumam viņš pretojās tik tamdēļ, ka priekšlikums nāca no Birznieka puses.. Pāvils skaitās par savām zemajām domām, bet atturēties no pretības bija tik grūti..
2.Pretīgums, nepatika.
PiemēriViņš stādīja Lauri Ādolfam priekšā, bet jau no paša sākta gala tie sajuta viens pret otru apslēptu pretību.
Avoti: 6-2. sējums