pretīgs
pretīgs -ais; s. -a, -ā
pretīgi apst.
1.Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu, izskatu u. tml. izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēku).
PiemēriTas, ka Ziņģu Ješka nāk no trūcīgām aprindām un ar kājām un rokām plēšas, lai iekļūtu pagasta varasvīros, padara viņu jo sevišķi pretīgu.
1.1.Tāds, kas izraisa (kādā) stipru nepatiku (par cilvēka īpašībām, izturēšanos, rīcību u. tml.).
PiemēriPretīgs skatiens.
1.2.Par darbību, apstākļiem, parādībām.
PiemēriPretīgs pienākums.
1.3.Par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmi.
PiemēriPretīgs pārdzīvojums.
1.4.Tāds, kas, parasti ar savu izskatu, arī izturēšanos, izraisa (kādā) stipru nepatiku (par dzīvniekiem).
PiemēriIstabas muša ir uzbāzīga, apnicīga, pretīga ar savu ložņāšanu pa visām malām un siekalošanos.
2.Tāds, kas izraisa ļoti nepatīkamas, nevēlamas sajūtas.
PiemēriPretīgs ēdiens.
3.Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
PiemēriPretīgs lietus.
3.1.Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
PiemēriPretīga lietaina diena.
4.novec. Tāds, kas pretojas (kam), kas nav vienis pratis (ar ko).
PiemēriLangarts: Cik kairinoša tu atkal esi! - Laima: Nenāciet man tuvu! - Langarts: Tu būsi pretīga! (Grib viņu noskūpstīt.) - Laima: Nost! Nost!
5.novec. Pretējs2.
Piemēri..starp viņu [Pēteri] un šo bezsirdīgo skaistuli tik daudz sveša, neradnieciska, pretīga, nesaplūstoša...
Avoti: 6-2. sējums