Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pretimnācējs
pretimnācējs -a, v.
pretimnācēja -as, s.
Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
PiemēriPalaist pretimnācēju garām.
  • Palaist pretimnācēju garām.
  • Pa Brīvības bulvāri no lekšrīgas puses, irdamies cauri pretimnācēju straumei, steidzās kāds kungs..
  • Bija jau liela gaisma, kad Ģirts, tuvojoties krustcelēm, pamanīja divus pretimnācējus - puisi un meiteni.
  • Lēni soļodams uz priekšu, gandrīz saskrējos ar kādu pretimnācēju. Tā bija Rasma.
Avoti: 6-2. sējums