uzbāzīgs
uzbāzīgs -ais; s. -a, -ā
uzbāzīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā. Arī uzmācīgs1.
Piemēri..visu.. būtu vieglāk paciest, ja Smirnovs nebūtu tik uzbāzīgs un neatlaidīgs. Gan Rita centās viņa laipnības atvairīt un dažreiz tīri asi, tomēr tas nekā nelīdzēja.
- ..visu.. būtu vieglāk paciest, ja Smirnovs nebūtu tik uzbāzīgs un neatlaidīgs. Gan Rita centās viņa laipnības atvairīt un dažreiz tīri asi, tomēr tas nekā nelīdzēja.
- «Es nepavisam neesmu pret to, ka meitene iecērt pliķi kādam uzbāzīgam tipam, bet ir jāzina, kam. Nevar vienkārši palaist rokas..»
- ..Uldis viņu tomēr vienmēr atkal atrada, viņš nebija uzbāzīgs, bet neatlaidīgs, tas drīz sāka pat patikt..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzbāzīgi jautājumi.
- Uzbāzīgi jautājumi.
- Uzbāzīgi izturēties.
- Inta tieši tāpēc ieguva Leona uzticību, ka necentās viņu uzbāzīgi izprašņāt.
- ..es paeju garām svešam paresnam kungam. Viņa skatiens ir tik glūnīgi uzbāzīgs, ka es it kā sadrūvējies ieeju pa vārtiem.
- Parasti domstarpību saasinājumā japāņi aprobežojas ar īsām piezīmēm un reti kad izplūst uzbāzīgās vārdu tirādēs, lai pierādītu savu taisnību.
- pārn. Saule visā savā vasaras spēkā netaupīja spožumu un uzbāzīgi raudzījās acīs.
1.2.Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzbāzīgs kucēns.
- Uzbāzīgs kucēns.
- Uzbāzīgi riet.
- Aitas bija saspiedušās barā un atgaiņāja uzbāzīgās mušas, spārdīdamās kājām.
- ..svešas ziņkārības acis saltās Kā uzbāzīgi odi apkārt maldās..
1.3.pārn. Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriAgnesei nelika mieru uzbāzīgā doma, ka jāsteidzas pie nelaimīgajiem
- Agnesei nelika mieru uzbāzīgā doma, ka jāsteidzas pie nelaimīgajiem
- Sapnis ir tik spilgts un uzbāzīgs, ka viņa pamostas.
2.Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām). Uzmācīgs (2).
PiemēriEsmu pazinis lilijas uzbāzīgo aromātu, tas mani ikreiz padarījis grūtsirdīgu..
- Esmu pazinis lilijas uzbāzīgo aromātu, tas mani ikreiz padarījis grūtsirdīgu..
- Izņemot Rikas lēti uzbāzīgās smaržas un viņas.. svītroto kaklautu, telpā nebija nekā bezgaumīga.
- Kultūras nama uzbāzīgi skaļi trinkšķināja vijoles.
Avoti: 8. sējums