uzbāzīgs
uzbāzīgs -ais; s. -a, -ā
uzbāzīgi apst.
1.Tāds, kas neatlaidīgi, netaktiski vēršas pie kāda, cenšas kur iekļūt, būt, arī tāds, kas neatlaidīgi lūdz, prasa, piedāvā. Arī uzmācīgs1.
Piemēri..visu.. būtu vieglāk paciest, ja Smirnovs nebūtu tik uzbāzīgs un neatlaidīgs. Gan Rita centās viņa laipnības atvairīt un dažreiz tīri asi, tomēr tas nekā nelīdzēja.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzbāzīgi jautājumi.
1.2.Tāds, kas ilgstoši uzturas cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī tāds, kas izturas agresīvi pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUzbāzīgs kucēns.
1.3.pārn. Tāds, kas, vairākkārt izraisoties, ilgstoši pastāvot, parasti nevēlami, ietekmē (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriAgnesei nelika mieru uzbāzīgā doma, ka jāsteidzas pie nelaimīgajiem
2.Tāds, kura vairākkārtējā, ilgstošā iedarbība izraisa nepatiku (piemēram, par smaržām, skaņām). Uzmācīgs (2).
PiemēriEsmu pazinis lilijas uzbāzīgo aromātu, tas mani ikreiz padarījis grūtsirdīgu..
Avoti: 8. sējums