Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
neapklusināms
neapklusināms -ais; s. -a, -ā
neapklusināmi apst.
1.Nol. divd. → apklusināt.
2.Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
PiemēriNeapklusināmas ilgas.
Avoti: 5. sējums