neapdzīvots
neapdzīvots -ais; s. -a, -ā
1.Nol. divd. → apdzīvot.
2.Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu).
PiemēriNeapdzīvota vasarnīca.
- Neapdzīvota vasarnīca.
- ..lauksaimniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks.. pamatoti sūrojās, ka netiekot galā ar 250 tukšām lauku mājām... Un madoniešiem, izrādās, ir daudz vairāk - 468 neapdzīvotas viensētas.
- Šai istabai bija tikai vienas durvis. Lai gan sen vairs neapdzīvota, tā tomēr vēl stāvēja tāpat ierīkota kā vecos laikos.
- Pirmajā dzīvoklī mēs dzīvojām kopā ar tēvu, bet otrais ilgus gadus stāvēja tukšs un neapdzīvots..
2.1.Tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
PiemēriNeapdzīvota sala.
- Neapdzīvota sala.
- Drīz izbeidzas degviela, lidmašīna spiesta nosēsties neapdzīvotā vietā.
- Cilvēkus uz Gaujas redzēju maz. Lai gan jāsaka - te to bija vairāk nekā pie Ventas. Ar to es negribu apgalvot, ka viena vai otra upe tecētu caur neapdzīvotiem apvidiem.
- ..neviens cilvēks plašajā Antarktīdā nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi. Milzīgais kontinents.. stāv pilnīgi neapdzīvots..
Avoti: 5. sējums