neapklusināms
neapklusināms -ais; s. -a, -ā
neapklusināmi apst.
1.Nol. divd. → apklusināt.
2.Tāds, kas ir tik spēcīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli). Nepārvarams.
PiemēriNeapklusināmas ilgas.
- Neapklusināmas ilgas.
- Šīs dziesmas vēl šodien skan ausīs kā atbalss no tālajām.. jaunības dienu vasarām.. Skumja, bet neapklusināma atbalss.
Avoti: 5. sējums